Viss paliek. Nosvīdusi neizdzerta glāze. Glāzes atstāti slapji apļi uz galda. Studenta apliecība kaut kur plauktā. Lietussargs autobusā un neizpratne manī.
Es nezinu, kam ir šis viss. Es neteikšu, ka tas ir labi vai slikti, jo labuma vai sliktuma še nav. Vēl nav? Nebūs?
Slapjumu no galda aizslauka lupata. Apliecība nokrīt zemē un tiek pasperta zem gultas. Lietussargs aizbrauc bez manis (phe, kam man lietussargs?).
Mani nevar aizvest, pagrūst, izgaisināt, aizslaucīt. It kā.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu kustība »
