Trolejbusa pieturā vecītis ar akordeonu spēlē «Dzied circenītis aizkrāsnē», un mēs visi stāvam viņam apkārt un klausāmies. Gluži kā tādā savādā koncertā, kur neviens nav aicināts, neviens nepērk biļetes un neviens neaplaudē. Pienāk trolejbuss, bet man gribas noklausīties līdz beigām sen nedzirdēto dziesmiņu. Pa tam lāgam jau pienāk trojejbuss, un kāda vecenīte, kas tanī brīdī atradās desmit metrus nostāk, sāk rikšot un kliegt: «Стой, стой!», taču viņas ekspersijas nevienu neinteresē, un durvis aizcērtas viņai degungalā.
Circenītis aizkārsnē beidzas, piebrauc nākamais trolejbuss, durvis atveras, un es saminstinos -- atkal gribas iebērt sīknaudu muzikanta šķīvītī.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu circenītis trojelbusa pieturā »
