Ieejot lielveikalā, ievēroju kādu cilvēku, kas stāvēja pie veikala durvīm un, piespiedis vaidu pie stikla, skatījās ārā. Kad nācu no veikala laukā, redzēju, ka viņam mugurā ir kaut kas līdzīgs karavīra mētelītim, mati — acīmredzot pirms pāris nedēļām ne pārāk veiksmīgi nodzīli uz nullīti, seja skumja un ar bezpajumtniekiem raksturīgu nokrāsu.
Biju jau iznācis ārā, kad caur stiklu paskatījos vecītim acīs. Viņš acumirklī novērsās, un es visu sapratu. Šis nav no tiem tipiem, kas tūlīt piekaus savus bēdubrāļus pudeles dēļ, viņš mani nedraudēs nosist, lai tikai es atdotu pāris latus. Nē, viņš ir no tiek dzīves sistajiem nelaimīgajiem, kas no apkārtnes sagaida lielākoties tikai noraidījumu un nododījumu. Tāds ceļš.
--
Slapjas kājas.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu skatiens cauri stiklam »
