Piektdienas vakara krēsla mūs izmet no lielpilsētas, un mēs dodamies Vidzemes virzienā. Jūlija nakts migla aug ne tikai pļavās, tā dūmaini sūcas pāri šosejai, ceļmalās uz mums nolūkojas stirnu kamikadzes, bet pret stiklu sitas naktstaureņi, pa smilšu ceļiem lec vardes. Karte ved uz Kaķīša ezeru, un galamērķis ir sasniegts tad, kad tuvumā ir ezera mala, bet tālumā — viss, kas nav naksnīgs miers ar pūču saucieniem un odu ordām.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Vidzemes līkloči starp ezeriem un DNS »
