Mācītājs Terijs Džonss. Foto: AFP
Šonedēļ savas 15 minūtes pasaules slavas ieguva kāds kristiešu fundamentālists no Floridas, kurš bija piedraudējis sadedzināt kaudzīti ar Korāna sējumiem, lai protestētu pret islāmu.
Par plānoto dedzināšanu satraucās ne tikai musulmaņi, bet arī augstas amatpersonas gan ASV, gan citās valstīs. Terijs Džonss, kura draudzē ir vien saujiņa ģimeņu, pēkšņi bija kļuvis par vienu no pasaules ietekmīgākajiem cilvēkiem, kuram zvana ASV aizsardzības ministrs un pie kā vēršas prezidents. Šī vīra rokās bija sabojāt visu, ko Vašingtona pēdējos gados bija darījusi, lai uzlabotu attiecības ar islāma pasauli.
Spriedze atgādināja 2005. un 2006. gada gada notikumus, kad dāņu laikraksts «Jyllands-Posten» publicēja karikatūras par pravieti Muhamedu. Arī toreiz musulmaņu sašutums bija globāls, un vēl gadu vēlāk šīs karikatūras izraisīja vardarbīgas protesta akcijas.
Kas ir latviskums? Kur to meklēt mūsdienu Latvijas kultūrā?
Var aiziet uz Jaunā Rīgas teātra izrādi «Ziedonis un visums», kas var būt Alvja Hermaņa versija par Ziedoni latvieti; var padomāt par vidējā latvieša tipiskajām vai stereotipiskajām rakstura iezīmēm; var lasīt tautasdziesmas un neiedziļinoties pieņemt, ka tas, kas rakstīts tajās, attiecas uz mūsdienu Latvijas sabiedrību.
Tomēr Latvijas kultūrā ir cikliski notikumi, kas mūsdienu latviskuma izpratnes divās galējībās parāda jo spilgti. Vieni ir Dziesmusvētki, kad Rīga skan citādāk, sejas ir citādas un ņirbas citādas. Otri ir Jāņi, kuros «oficiālais» skaņu celiņš ir «Latvijas Radio 2» vai arī cita šīs raidstacijas formātam atbilstoša mūzika.
Šodien ziņās vēsta par kārtējo gadījumu, kurā fiksēts «Rīgas satiksmes» kontrolieŗu un pasažieru kautiņš. Šādos gadījumos kontrolieŗi tiek vainoti vardarbīgumā, un norādīts, ka šādi gadījumi ir iemesls, lai «Rīgas satiksmes» pakalpojumus neizmantotu.
Ir gan visai savādi spriest par kautiņu, nezinot, kāpēc sadursme sākās. Ar šādiem kadriem nepietiek, lai sacītu, ka zvērīgie kontrolieŗi sit nabaga neaizsargātos likumpaklausīgos pasažierus. Un tomēr kontrolieŗi un «Rīgas satiksme» ir vienīgie, no kuriem var prasīt, lai lieta līdz kautiņam nenonāktu.
Neo lietā ir jānošķir divi aspekti: Ilzes Naglas dzīvokļa kratīšana un paša Neo apsūdzēšana. Ja I. Naglas gadījumā var runāt par žurnālista tiesiskās aizsardzības apiešanu, tad Ilmāra Poikāna kriminālvajāšana ir ceļš, kas viņam ir jāmēro.
Akcijas Neo atbalstam pie Ģenerālprokuratūras un valdības ēkas ir labi, jo parāda, ka cilvēkiem nav vienalga. Tomēr arī tūkstošbalsu sauklis «Brīvību Neo!» nevar būt par pamatu viņam uzrādīto apsūdzību atcelšanā. Nodarījums ir noticis, un tas ir jāizpēta. Neo ir tiesības uz taisnu tiesu, bet tai ir jābūt tiesai, nevis sabiedrības simpātiju vai, kā citos gadījumos, linčošanas kāres izpausmei.
Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības «Mozaīka» valdes locekle Kristīne Garina sacīja, ka [Lielās talkas organizatores Vitas] Jaunzemes izteikumi ir aizvainojuši 10% sabiedrības un potenciālo talkas dalībnieku, tāpēc ļoti iespējams, ka vairāki cilvēki atteiksies piedalīties talkā.
— LETA, 2010. g. 23. aprīlis
Ideja par homoseksuāliem cilvēkiem kā konstantu daļu — apmēram desmit procentiem no ikvienas sabiedrības — ir iecienīts geju tiesību aizstāvju arguments ar seksuālo orientāciju saistītu jautājumu skaidrošanā, tomēr tas, visticamāk, ir nepatiess.
Autoostā ir tikai norādes, no kurienes kādi autobusi atiet, taču laiki jāizdomā pašam. Dzelzceļa stacija ir aizslēgta, un peronu veiksmīgi ieņēmušas pienenes. Sliežu ceļš ir aizaudzis zaļš.
Aizstacijas tipa vecītis prasa cigareti, bet viņš laikam jau zina, ka man nebūs. Blakus stāv desmitgadīgs puišelis saplēstās krosenēs un rudi krāsotiem matiem.
Lietus. Uzvalks ir salijis, un tantiņa pa kreisi nezin kāpēc uz mani skatās, vienubrīd pat nomurminādama: «Paska’, šlipse arī...» Lāses slīd man pa brillēm un es jūtos pirmais džeks ciemā. Tā tev nav nekāda Rīga, vai zinies.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu tālu prom »
