Šis ir bijis kārtējais grūtais gads. Šausmas un nedienas ir bijušas gan tādas, kas notiek regulāri — piemēram, ziema cilvēkus allaž pārsteidz nesagatavotus —, gan arī iepriekš vai vismaz sen neredzētas. Tam nav nozīmes, jo mēs jūtam — pasaules gals ir tuvu.
Atcerēsimies, ko pasaule un Latvija šogad ir pārdzīvojusi.
Ir iemesls pavīpsnāt katru reizi, kad lasām zinātnieki ir noskaidrojuši, ka.... Iemesls ir tāds, ka zinātnieki, visticamāk, kļūdās.
Deivids Frīdmans, grāmatas «Wrong: Why Experts Keep Failing Us — and How to Know When Not to Trust Them» autors, raksta, ka mūsdienās medijos netrūkst dažādu speciālistu viedokļu, tomēr tie nereti ir savstarpēji konfliktējoši un pēcāk izrādās aplami.
Paturot prātā cilvēka izziņas spēju ierobežojumus, deva veselīgas skepses par zinātniskiem atklājumiem un speciālistu atzinumiem nāk tikai par labu.
Ievietoju fragmentu no Trūmena Kapotes grāmatas Brokastis «Tifānijā». Tādus cilvēkus kā Hollija Golaitlija gadās sastapt reti, bet iespaids, ko tie atstāj, ir milzīgs, un, jo agrāk sapratīsi spēles noteikumus, jo vairāk gūsi. Vari skatīties arī filmu, bet grāmata ideju parāda labāk.
Bankovska grāmata «Skola» ir manas un drusku vecākas paaudzes socializācijas traumu fiksēšanas mēģinājums. Manas traumas gan mazliet atšķiras no tām, ko piedzīvojis Bankovskis, taču šīs grāmatas burvība ir tā, ka lasītājs var nelasīt tās tekstu, bet gan savas domas, un par izlasīto spriest no tām.
Atnesu Tev ko palasīt — Marka Hedona grāmatu «Savādais atgadījums ar suni naktī». Ja sanāk, nopērc vai paņem bibliotēkā un izlasi visu — drusku palīdz saprast citus, lai gan ne vienmēr saprašana nozīmē vēlmi ar viņiem ielaisties.
Interesanta parādība Sviesta cibā — 
kopienas unsend un lovesux.
Lielisks realitātes šovs ciniķiem, lai rastu pamatojumu sentimenta
izsīkumam, un vienlaikus arī veldze prātiem, kam nav neviena, kam savu
sāpi pastāstīt. Galvenais, lai kāds izlasa. Lai nezina, kas raksta, bet
vienkārši izlasa. Iedomājoties par to, cik īsts tas viss varētu
būt, sāku saprast, cik brīnišķīgā pasaulē mēs dzīvojam. Kas tikai viss
nevar notikt un ko tikai nevar pieredzēt. Tanī pašā laikā — nav taču
nekā jauna. Vien pilnas iespējas dažādu konstrukciju radīšanai.
To, ka šajās kopienās acīmredzot raksta tieši (un tikai) sievietes/meitenes, varētu dēvēt par Latvijas statistikas izpausmi — sievietes pašnāvību visbiežāk izdara tieši nelaimīgas mīlestības dēļ. Vīrieši par lauztu sirdu cibā negaudo, jo viņi mirst, nespējot tikt galā ar dažādām atkarībām. Taču adiktu kopienu Sviesta cibā velti meklēt — vīrieši neraud, un, ja arī raud, bēdās nedalās.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu tainted love »
