Ja vēlaties piektdienas vakarā iziet sabiedrībā, mosties.org piedāvā dažus Vidzemes pusē redzētus sludinājumus par kultūras pasākumiem.
Piemēram, Zosēnu kultūras namā notiek atpūtas vakars «Ieskaties pavasarim acis» (varbūt labāk — «Ieskaties, pavasarim acis»?), kur spēlē gruta «Ceļavējs». «Эс мацос латвиешу валоду» dzīvo un uzvar.
Dienas vidū braucot pa tiem 25 kilometriem šosejas, kas pie Daugavpils izplešas četrās joslās, sajūta tāda, ka tu šajā brīdī tikpat labi varētu atrasties arī Ziemeļkorejā. Ceļš vietām grubuļains, bet plats, un pa to nebrauc tikpat kā neviens. Tev pa priekšu, turklāt visai lēni, varbūt brauc pāris mašīnas, bet pretējā virzienā pavasara saulītē sildīties izlīdusi ceļu policijas ekipāža. Tas arī viss.
Bet iebraucot Daugavpilī, kārtējo reizi apjaušu, ka apzīmējums «Latvijas otra lielākā pilsēta» raisa asociācijas ar krietni pamatīgāku lielpilsētas ņirboņu un ņudzoņu, nekā šī vieta rada realitātē. Bet pa radio «Aļisa pļus» skan dziesma: Kto-to poslal mņe dva pistoļeta, ja pereputal zimu i ļeto.
Rīga nav velosipēdistiem pati ērtākā pilsēta. Dome šogad gan sasparojās uzbūvēt veloceliņu no centra uz Berģiem, celiņi ir arī no Imantas uz Vecīgu, no Mežaparka uz Vecmīlgrāvi un vēl daži. Tomēr arī tas nav daudz.
Bet, kamēr pilsēta pārkārto prioritātes, cilvēki rīkojas, un celiņus veido paši. Ar krītiņiem zīmēts un krāsots celiņš līdz pirmajam lietum ir iekārtots Miera ielā.
Daugavpils turpina rosīties pēc savas saprašanas gan būvniecības, gan latviešu valodas jautājumos. Tāda izskatās Latvijas otra lielākā pilsēta 2010. gada jūlijā.
Piedāvājumā — «Vedināšanas darbi».
Raunas veikals «Elvi» «Sagāde K» patiesi ir universālveikals. Tur kādā stūrī blakus tādām nevainīgām lietām kā tualetes papīrs, rakstāmpiederumi un sveces ir atrodami arī dažādi intīmās dzīves bagātināšanai paredzēti izstrādājumi — ne tikai rokudzelzīši, bet arī mākslīgie dzimumlocekļi.
Ziņu stāstos par Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāju Aivaru Stankeviču, kurš papildus atbildīgajam darbam valsts pārvaldē spēj arī vienlaikus studēt divās doktorantūrās un pamanījies divas reizes saņemt Eiropas Sociālā fonda stipendiju, ir mulsinoši akcenti. Stankeviča konflikts ar promocijas padomi ziņās ir bijis sekundārs, bet lielākā uzmanība ir pievērsta tieši viņa stipendijām — jautājumam, kurā problēmātiskuma ir krietni mazāk nekā medijiem, ierēdņa vainu meklējot, būtu gribējies.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Divas stipendijas un vainīgais »
