Ja vēlaties piektdienas vakarā iziet sabiedrībā, mosties.org piedāvā dažus Vidzemes pusē redzētus sludinājumus par kultūras pasākumiem.
Piemēram, Zosēnu kultūras namā notiek atpūtas vakars «Ieskaties pavasarim acis» (varbūt labāk — «Ieskaties, pavasarim acis»?), kur spēlē gruta «Ceļavējs». «Эс мацос латвиешу валоду» dzīvo un uzvar.
Dienas vidū braucot pa tiem 25 kilometriem šosejas, kas pie Daugavpils izplešas četrās joslās, sajūta tāda, ka tu šajā brīdī tikpat labi varētu atrasties arī Ziemeļkorejā. Ceļš vietām grubuļains, bet plats, un pa to nebrauc tikpat kā neviens. Tev pa priekšu, turklāt visai lēni, varbūt brauc pāris mašīnas, bet pretējā virzienā pavasara saulītē sildīties izlīdusi ceļu policijas ekipāža. Tas arī viss.
Bet iebraucot Daugavpilī, kārtējo reizi apjaušu, ka apzīmējums «Latvijas otra lielākā pilsēta» raisa asociācijas ar krietni pamatīgāku lielpilsētas ņirboņu un ņudzoņu, nekā šī vieta rada realitātē. Bet pa radio «Aļisa pļus» skan dziesma: Kto-to poslal mņe dva pistoļeta, ja pereputal zimu i ļeto.
Rīga nav velosipēdistiem pati ērtākā pilsēta. Dome šogad gan sasparojās uzbūvēt veloceliņu no centra uz Berģiem, celiņi ir arī no Imantas uz Vecīgu, no Mežaparka uz Vecmīlgrāvi un vēl daži. Tomēr arī tas nav daudz.
Bet, kamēr pilsēta pārkārto prioritātes, cilvēki rīkojas, un celiņus veido paši. Ar krītiņiem zīmēts un krāsots celiņš līdz pirmajam lietum ir iekārtots Miera ielā.
Daugavpils turpina rosīties pēc savas saprašanas gan būvniecības, gan latviešu valodas jautājumos. Tāda izskatās Latvijas otra lielākā pilsēta 2010. gada jūlijā.
Piedāvājumā — «Vedināšanas darbi».
Raunas veikals «Elvi» «Sagāde K» patiesi ir universālveikals. Tur kādā stūrī blakus tādām nevainīgām lietām kā tualetes papīrs, rakstāmpiederumi un sveces ir atrodami arī dažādi intīmās dzīves bagātināšanai paredzēti izstrādājumi — ne tikai rokudzelzīši, bet arī mākslīgie dzimumlocekļi.
Skatos reklāmlapiņas, kas samestas man pastkastītē saistībā ar 18. februāra referendumu, un domāju, cik prastā veidā politiķi — gan tie, kuri aicina balsot par, gan tie, kuri pret — ir iedzīvojušies no nacionālās kacināšanās. Abu nometņu sagatavotajos materiālos cilvēki tiek aicināti nebūt vienaldzīgiem, aizstāvēt vērtības un savas tiesības, un atgādināts arī savas organizācijas cieto pozīciju.
Nervozitātes līmenis līdzinās tam, kas novērojams priekšvēlēšanu periodā, un «par» un «pret» balsis būs kā vēlēšanu rezultāti. Viss vērsts uz «savu» rezultātu uzlabošanu, ne vārda, kas parādītu, ka viņi nudien saprot, ko šis viss nozīmē un ko viņi dara nepareizi. Jo nezina. Neviens nezina.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Referendums un latviešu noriets »
