Sociologs Igors Kons pirms pāris nedēļām intervijā portālam politika.lv pieminēja ģimenes institūta pārmaiņas un visai izplatītos priekšstatos, ka ģimene ir apdraudēta un ka agrāk ģimenes ir bijušas stiprākas (ar to domājot labākas).
I. Kons gan uzsver, ka svarīgāks ir nevis ģimenes stiprums, bet gan tas, cik labi tā apmierina cilvēku vajadzības, un tādā gadījumā ģimenes stiprums ne vienmēr nozīmē arī kvalitāti.
Šonedēļ Nīderlandes tiesa uz laiku atņēma vecāku varu Lauras Dekeres vecākiem. Tiesneši, atšķirībā no 13 gadus vecās meitenes vecākiem, viņas vēlmi vienatnē laivā apceļot apkārt pasaulei neatbalstīja.
Šajā gadījumā valsts pieteicās uz pēdējo vārdu, lai noteiktu, kas cilvēkam noteiktā laikposmā ir atbilstošs un kas nē, un šāds noteikumu pavērsiens izraisījis ne mazumu protestu. Patiešām, kāda kuŗam daļa, ja bērns grib «uzzināt ko vairāk par pasauli un dzīvot brīvi», un vecāki viņai to atļauj? Nīderlande domā, ka ir gan daļa.
Kas esi tu un ko gaidi no manis — tie ir jautājumi, ko viens vai divi iepazīšanās sludinājuma teikumi spēj atklāt jo precīzi. Tajos ir iekodēti kādā sabiedrības grupā valdoši pieņēmumi par to, kā veidot attiecības, kā stādīt priekšā sevi un ko vēlēties no citiem.
Laiku pa laikam parādās dažādi pārtikas un pārtikas produktu ražošanas un realizācijas standarti, kuru uzdevums — nodrošināt, lai patērētāji varētu ēst bez aizdomu par dažādām iespējamām blakusparādībām. Tāpat šad tad kāda saucēja balss tuksnesī ļaudis aicina aizdomāties, ko viņi ēd un visādi citādi patērē, tādējādi veicinot apzinīguma pieaugumu par vidi apkārt. Un tomēr dažkārt šķiet, ka šāda informēšana un standartizēšana jau aizgājusi pa tālu.
Mīts par kaķi kā neatkarīgu dzīvnieku ir viens no cilvēces lielajiem maldiem, un tam beidzot ir jādara gals.
Filma ir spēcīga. Tā stāsta raiti, emocionāli, vizuāli un nešauboties. Bet tieši šaubu trūkums ir tas, kas šo stāstu iegāž, piešķirot vairāk politisku, nekā vēsturiskas izziņas funkciju.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu The Soviet Story »
