stāsts par to, ko gandrīz neviens neredzēja

ψ Janks 2005

Togad Pilsētā sniega tikpat kā nebija. Sniegs parādījās labu brīdi pirms svētkiem, radīdams ziemassvētku Vecītim ziemassvētku sajūtu, kas izkusa tikpat ātri cik pazuda sniegs. Pēc tam Pilsētā bija tikai pelēkas ielas, apledojušas ietves, ledus gabali, kas krita uz cilvēkiem no jumtiem, drūmi vakari, plus mīnus viens grāds pēc Celsija un ellīgi daudz trula darba.

Apmēram tā izskatījās arī Vecīša iekšpusē. Tāds tukšums, tanī pašā laikā sirds sāpēja un krūtis bija pilnas grūti panesama smaguma. Viņš paslēpa galvu kapucē, iegrūda rokas dziļāk kabatās un gāja uz priekšu, ik pa laikam iesperdams kādai garām ripojošai eglītei.

tālāk »