Interpols atzinis, ka atvāžamie datori un datu nesēji, ko Kolumbijas armija martā reida laikā konfiscēja nemiernieku grupējuma FARC nometnē, ir autentiski un piederējuši nogalinātajam nemiernieku līderim Raulam Rejesam. Dati ir ļoti interesanti, jo tie, pēc Kolumbijas domām, parāda, ka Venecuēla un Ekvadora atbalsta par teroristisko atzīto «FARC», kas cīnās pret Kolumbijas valdību.
Taču ne jau par to ir stāsts — drīzāk par to, kā no šī incidenta maksimāli daudzas puses var izcīnīt maksimāli lielu labumu. Piemēram, datoru ražotāji.
Nogalinātais nemiernieku līderis lietoja Toshiba Satellite atvāžamos datorus. Jautājums: kamdēļ vēl nav parādījusies reklāma ar saukli: ««Toshiba» FARC sērijas dators — īstam partizānam!» Kamdēļ tirgū nav parādījusies īpaši izturīgu un uzticamu datoru sērija? Kāpēc viņi guļ?
Biznesa klases datoriem ir jābūt tik efektīviem, lai uzņēmējs ar to varētu nosist konkurentu un tas pēc tam ar datoru varētu turpināt darbu, savukārt partizāna/nemiernieka datoram jābūt vēl pakāpi izturīgākam, piemēram, ar ložu necaurlaidīgu korpusu vai citiem ikdienā nevajadzīgiem, taču bezgala stilīgiem uzlabojumiem.
Pretošanās taču Rietumos ir modē, un marksistiski noskaņotie «FARC», kas vēršas pret ASV (tātad impēriālistu un kapitālistu!) atbalstīto Kolumbijas valdību, pēc pāris tirgvedības trikiem un kampaņām varētu būt ne sliktāka popkultūras ikona kā Če Gevara.
Atsauces saite:
jā, tas tiesa. tagad jau pamanās izsist komerciālu labumu no visa. un šis jau būtu bijis tāds makten izdevīgs brītis.
Taču runājot par pašiem kompjiem – tauta apšauba, ka tie ir autentiskie FARC kompju. Nu vismaz par info autentuskumu šaubās. (http://www.alternet.org/audits/86641/) Kaut gan tas laikam te nebija svarīgi.
Par publikācijā norādīto informācijas cīņu piekrītu — Kolumbija ir rīkojusies viltīgi, dabūnot no Interpola tos faktus, ko varēja dabūt, savukārt pārējais ir atkarīgs no tā, vai labāk ticam Kolumbijas vai arī Venecuēlas un Ekvadoras valdībai. Stāsts par Irānas kodolprogrammu ir visai līdzīgs savā argumentācijā un masu saziņas līdzekļu lietojumā. Un abos gadījumos likmes ir augstas un kļūdas maksās dārgi — tas nav kā pašmāju politikā par KNAB vai praidu pamēļot.
Žurnāla «Māksla Plus» jaunajā numurā uz vāka ir redzama Vaira Vīķe Freiberga ar pašapmierināta zombija skatienu. Savukārt nākamās lapās — saruna ar viņu par kultūru.
Viņa ar Laimu Muktupāvelu runā par plašiem vispārīgiem jautājumiem, līdz intervijas beigās L. Muktupāvela pavaicā: «Jūs esat iegādājusies māju Kurzemē. Kā jūsu kaimiņi jūt, ka nu viņiem ir kulturāla, diža kaimiņiene?» Glumi pielienošais jautājums ir vislabākais visā intervijā, bet diemžēl VVF neuzķeras un diplomātiski atbild: «Nedomāju, ka viņi tādās kategorijās domātu. Attieksme ir kā cilvēkam ar cilvēku. [..]»
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu sabiedrība un dabiskums »
