Prombūtne bija tieši tik ilga, lai secinātu, ka vislabākais veids, kā norobežoties no Ziemassvētkiem, ir aizbraukt uz kādu miermīlīgu valsti, piemēram, Somiju, kuras valodu neviens nesaprot, un kur ļaudis ir tik mierīgi, ka nekāda masu iepirkšanās psihoze nedarbojas un Ziemassvētki paliek tikai tādā neesošas noskaņas līmenī, kas laikam rodas tikai inerces dēļ. Pilsētas galvenajā laukumā pieklājības pēc nolikta eglīte, veikalos arī ir viens otrs rotājums, bet tie tikpat labi tur varētu būt arī augustā.
Somiem daudz lielāka interese ir uz kuģa nopirkt kādas sešas kastes ar alus bundžām, salikt tās uz ratiņiem un svētlaimīgi gaidīt, kamēr prāmis pienāks ostā, vai arī mazliet no tā visa nolietot jau uz kuģa. Tādas stabilas un nemainīgas vērtības, nevis kaut kādi tur Ziemassvētki.
Atsauces saite:
Pilsēta naktī. Auto jūrā nervozs nespēks, sajūtot, ka satiksmi iekustināt nevienam atsevišķi nav spēka — vien jāgaida situācijas pašnormalizēšanās.Automašīnu pagrieziena signālu dzeltanās mirgojošās gaismas kož acīs, un uz brīdi vairs negribas domāt pat minūti nāktonē vai pagātnē. Ne to, kāpēc Tu paredzi to, kas nenotiek, ne to, kāpēc gribas visu kontrolēt. Gribas atrisināt, gribas pusiluzorās iestrēgušās mašīnas, trolejbusus un autobusus mehāniski nobīdīt malā, gribas nemierīgās gaidīšanas vietā redzēt nemierīgas skriešanās sacīkstes, lai būtu sajūta, ka viss, kas ātri sākas, ātri arī beigtos. Vai vismaz tik ātri turpinātos, ka nebūtu vaļas pat acis atvērt vai arī paskatīties un tiem, kas dragreisa laikā paliek notriekti un sasisti guļ dzīves lielceļa malā.Gribas cilvēcību, bet nesanāk to uzturēt. Man taču ir jauda, stūre un akselerators.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu sastrēgums »
