Prombūtne bija tieši tik ilga, lai secinātu, ka vislabākais veids, kā norobežoties no Ziemassvētkiem, ir aizbraukt uz kādu miermīlīgu valsti, piemēram, Somiju, kuras valodu neviens nesaprot, un kur ļaudis ir tik mierīgi, ka nekāda masu iepirkšanās psihoze nedarbojas un Ziemassvētki paliek tikai tādā neesošas noskaņas līmenī, kas laikam rodas tikai inerces dēļ. Pilsētas galvenajā laukumā pieklājības pēc nolikta eglīte, veikalos arī ir viens otrs rotājums, bet tie tikpat labi tur varētu būt arī augustā.
Somiem daudz lielāka interese ir uz kuģa nopirkt kādas sešas kastes ar alus bundžām, salikt tās uz ratiņiem un svētlaimīgi gaidīt, kamēr prāmis pienāks ostā, vai arī mazliet no tā visa nolietot jau uz kuģa. Tādas stabilas un nemainīgas vērtības, nevis kaut kādi tur Ziemassvētki.
Atsauces saite:
Trolejbusa pieturā vecītis ar akordeonu spēlē «Dzied circenītis aizkrāsnē», un mēs visi stāvam viņam apkārt un klausāmies. Gluži kā tādā savādā koncertā, kur neviens nav aicināts, neviens nepērk biļetes un neviens neaplaudē. Pienāk trolejbuss, bet man gribas noklausīties līdz beigām sen nedzirdēto dziesmiņu. Pa tam lāgam jau pienāk trojejbuss, un kāda vecenīte, kas tanī brīdī atradās desmit metrus nostāk, sāk rikšot un kliegt: «Стой, стой!», taču viņas ekspersijas nevienu neinteresē, un durvis aizcērtas viņai degungalā.
Circenītis aizkārsnē beidzas, piebrauc nākamais trolejbuss, durvis atveras, un es saminstinos -- atkal gribas iebērt sīknaudu muzikanta šķīvītī.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu circenītis trojelbusa pieturā »
