Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa, šonedēļ publiskojot gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu, izteica prieku par latviešu valodas attīstību un bagātināšanos. Šī akcija ir labs veids, lai norādītu gan ir labiem, gan sliktiem valodas publiskā lietojuma piemēriem, taču pašiem latviešu valodas kopējiem ne vienmēr izdodas būt konsekventiem savos skaidrojumos.
Par 2007. gada nevārdu atzīts «siera produkts», ko latviešu valodas kopēji iesaka aizstāt ar «sierveida izstrādājumu». Var jau piekrist, ka ar «produktu» ir līdzīgas nelaimes kā ar citiem tiešiem pārcēlumiem no angļu valodas, kas izskatās tik līdzīgi kā literāriem aizguvumiem, ka aizmirstam -- to nozīmes var atšķirties un tamdēļ tie jātulko. Konsekvence latviski ir ‘ieturētība’ un ‘saskanīgums’, un spekulācija – tirdzniecības forma (to par gada nevārdu gribētu redzēt es), savukārt ignorance -- ‘nezināšana’, nevis ‘ignorēšana’; arī «produkta» gadījumā varam runāt par to, ka latviskais produkts nav tas pats, kas angliskais produkts, un angliskais vēl jāiztulko.
Taču -- ja reiz Latviešu valodas attīstības kopa domā, ka nevajag
lietot vārdkopu «piena produkti», jo piens pats ir produkts, tad kāpēc
paskaidrojumā redzam, ka «latviešu valodā vārds «produkts» pirmām kārtām
nozīmē pārtikas produktus [izcēlums mans --n], kā arī
garīga un fiziska darba vai procesa rezultātus»? Ar ko «siera produkts» ir
sliktāks par «pārtikas produktu»? Cita lieta, ja par nevārtu nevārdu tiktu pasludināts
«siera produkta izstrādājums», kas ir tipisks liekvārdības paraugs.
Ir arī veiksmīgi sēnalu atradumi:
Un ir tādi, kas nekādā gadījumā nav pērnā gada sērga, bet lietoti jau izsenis:
Un vēl ir tādi, ko neesmu dzirdējis nopietni lietojam:
Mēneša sākumā, kad gada vārds vēl tika meklēts, par pretendentu uz gada vārda statusu tika virzīts jēdziens «barotne», kas ir akls angliskā «feed» tulkojums. Akls tulkojums šajā gadījumā ir konkrētā vārda primārā lietojuma primārā tulkojuma lietojums kalku darināšanā tā vietā, lai saprastu, ko vārds īsti nozīmē. Viens no to feed tulkojumiem angliski patiešām ir ‘barot’, taču -- kurš un ko ar RSS palīdzību «baro»? Līdzīgi ir sanācis arī ar «screenshot», kas nereti tiek tulkots kā «ekrānšāviņš». Shoot angliski nozīmē ‘šaut’, taču ne jau tikai. «Padeve» RSS gadījumā būtu veiksmīgāks tulkojums.
— nııtŕø
Raksturvārdi: valoda
Atsauces saite:
Skanīgu “ekrānšāviņa” alternatīvu Shadowbird jau pirms kāda laiciņa piedāvāja: http://es.id.lv/blog/17..
Principā laikam jau par ironiju var uzskatīt divu drukas kļūdu ieviešanos rakstā par pareizu valodas lietojumu. :) (“sierveida izstrādāju” un “par nevārtu tiktu pasludināts”)
A ja tā par tēmu, tad mani “māc” pārdomas par to, cik šāda vārdu un nevārdu akcjia dos valodas attīstībā. Kaut kā neticās, ka jaunā paaudze (un ne tikai) pārstās aicināt citus iečekot, ko viņi ir iehavojuši tikai tāpēc, ka vārdi nonākuši “melnajā sarakstā”.
Nē, man gan „sierveida izstrādājums“ liekas izcils apzīmējums: lieliski norāda, kas tas tāds ir. Tā sakot, negaidiet, ka tas būs siers. Ļoti trāpīgi. Par „produktiem“ — vispār jau tas ir ļoti neglīts padomjlaiku aizguvums. Tad pat uz veikaliem rakstīja „produkti“. Man labāk patiktu vienkārši „pārtika“, bet, ja nu tieši „produktus“ vajag, tad noteikti „pārtikas produktus“ — lai varētu atšķirt no citiem produktiem. Neredzu nekāda iemesla, lai šo neglīto aizguvumu popularizētu vēl plašāk, turklāt „piena izstrādājumi“ ir ļoti precīzs apzīmējums. Par „aktivitāti“ un „sarīkojumu“ — kas vainas „pasākumam“? Bet vispār jau doma tāda — vecākus aizguvumus piecieš labprātāk, jo cīņa jau zaudēta, cilvēki pieņēmuši, valodā iegājies, ko nu vairs. Starp citu, vai tad «саревнование» ir pasākums? Man šķita, ka sacensības. Bet vispār prieks par latviešu valodas plaukšanu un zelšanu, nav vārdam vietas.
MO, paldies par kļūdu norādēm.
Pērn Nils jau rakstīja, ka par gada vārdiem pasludinātie vārdi publiskajā runā ilgi neturas, bet tie, kas turas, turas arī bez šādas bazūnēšanas. vai pasākumam ir jēga? pasākums kopumā ir vērtīgs, un jēga varētu būt, taču to nepanākt, vien reizi gadā pastāstot, kādus jocīgus vārdus esam sākuši lietot. komplektā ar to gribētu spēcīgāku vēstījumu, kāpēc elementāra valodas tīrība vispār vajadzīga.
fandango, “pasākums” man patīk. “саревнование” — jā, sacensības, taču nez kāpēc “sarīkojums” man ar to saistās :)
Ir jau labi, ka visiem jautri, bet mani brīžiem kaitina, ka mums it kā ar valodas lietām nodarbojas vesels bars ļaužu, gudro visādus kroplīgus vārdiņus (kā perspektīvika – nu kurš to kādreiz lietos?), bet tādas jomas, piemēram, kā metināšana, optika, industriālā tehnika, procesu automatizācija ir gandrīz kā balta lapa. Kamēr nebūs vārdnīcu šajā jomā, kamēr nevarēšu minūtes laikā atrast, kā jāsauc fieldbus latviski, teikšu, ka visas šīs kopas un komisijas ir dienderi, kas nenodarbojas ar saviem tiešajiem pienākumiem.
Sēž vesels bars ļaužu pusotru stundu un tik vien izdomā, kā ‘perspektīviku’, kas nav ne latviskāks, ne labskanīgāks variants par peļamo.
šodien saņēmu materiālus rītdienas lekcijai universitātē un tur katrā otrajā slaidā ir “outsoursings”. Bāc, “benčmarkingu” es vēl pacietu, bet outsoursings (tad jau vismaz “autsorsings”,lol) ir pāri manas pacietības mēram. kaut ko pateikšu.
Taupības režīms pie mums nozīmē nevis to, ka tiek meklēti veidi, kā optimizēt tēriņus, bet to, ka valsts vienkārši dzīvos pusbadā, jo visiem, kas nespeŗ pretim un nekož, vienkārši tiek ņemta nost nauda.
Atbilde uz virsrakstā uzdoto jautājumu ir — neko daudz Saeima nedara. Latvijā Saeima ir balsošanas mehānisms, un, ja tai arī ir problēmu risināšanas funkcija, tā acīmredzot ir sekundāra. Šī ir viena no atziņām, ko var gūt pagājušajā nedēļā publicētajā intervijā ar Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu ko dara Saeima krīzes laikā? »
