Viena no pazīmēm, kas liecina, ka no sociālisma esam pārcēlušies uz kapitālismu, ir tas, ka mainījusies attieksme pret naudu. Lai gan ļaudīm naudas nekad nav gana daudz, tomēr, ja runa ir par sīkām naudas summām, atšķirība ir jūtama.
Atrasta kapeiciņa ir laime, bērnībā pamācīja vecāki. Un šķita tikai pašsaprotami, ka uz ielas ieraudzītu vienkapeiku cilvēks pacēla un ielika makā. Skolā gan mani pamācīja, ka šis likums neattiecas uz trīskapeikām, jo tās nesot nelaimi, tāpēc atrastas trīskapeikas es atdevu citiem.
Mūsdienās stāvot dižveikalu kasu rindās, šad tad var redzēt, kā cilvēkam no rokas vai maciņa izkrīt kāds santīms vai cita niecīga naudas zīme. Un tik reti ir gadījumi, kad pazaudētājs noliecas un cenšas naudu uztaustīt. Kas tad tur, pāra santīmi. Un, ka redzam uz ielas kādam izkritušu monētu, tieši tas pats – kas gan ņems pretim tādu saskrambātu nobružātu naudu, un pasperam ar kāju.
Šķiet, vienīgie, kas vāc katru santīmu, ir ubagi, kuriem tās, spriežot pēc plastmasas glāzītēs un šķīvīšos sabērtajiem un atstātajiem grašiem, ir pamata nominālvērtības. Tikai maznodrošinātie mūsdienās atļaujas meklēt pudeles, pacelt santīmu un nobubināt: santīmu nekrāsi, pie lata netiksi. Pārējiem sauklis ir cits: miljons te, miljons tur, un drīz kopumā tas sāk izskatīties pēc naudas.
Lūk, ar ko atšķiras mūsdienu sabiedrība no tās, kādā dzīvojām pirms 20 gadiem: lai gan naudas nepietiek abās, tomēr vienā mēs ceram uz laimīti, bet otrā skaitām un rēķinām, vai ir vērts.
— nııtŕø
Raksturvārdi: padomju_mantojums, sabiedrība, tirgus
Atsauces saite:
Ne nu ubags ne nu kā, bet santīmus joprojām ceļu/priecājos par viņiem.
nē. vēl atšķiras ar naudas vērtību. pa 3 santīmiem avīzi nenopirksi. un pa 20 garšīgu saldējumu arī ne. aluse cenas padomju laikos nezinu.
esuntu, man prieks, ka cilvēki vēl paceļ.
Katja, tieši, tā, atšķiras naudas vērtība.
nenu, es gribēju teikt, ka atšķiras ne tikai cilvēku attieksme pret naudu, bet arī naudas objektīvā vērtība. kaukā tā
hmm. bet KAS SLIKTS, ka nepacelj? kaa meers tas ir?
inflaacija…
nu nitro kaa komentu radiitaa atgriezeniskaa saite?
“kaa meers tas ir?” arī šis uzrāda vispārējās izmainās uz nelāgo pusi, t.i., visiem zināmu stabilu konkrētu vērtību izzušanu un to vietā nekas cits neienāk, sākam dzīvot tukši
arī šis uzrāda vispārējās izmainās uz nelāgo pusi, t.i., visiem zināmu stabilu konkrētu vērtību izzušanu un to vietā nekas cits neienāk, sākam dzīvot tukši hmm. ja? vispaariigi spriedumi. kaadas konkreetas veertiibas izzuud? kaapeec tu dziivo tukshi? .
Katja. viens no daudziem piemēriem – ģimene kā vērtība, kā stabilas, sekmīgi attīstīties spējīgas sabiedrības pamats – nupat jau faktiski ir zudusi
nu ti dajoššš. kā izzudusi? es pie mammas regulari braucu (rolleyes)
nenu, nopietni. kaukur atsit manu omi (un iespējams pilnīgi visas omes visos gadsimtos). nu, tur zaļāka zāle (kam gardāka, kam kas)…
«Pilsoniskā savienība» savā vietnē publicējusi deputātes Annas Seiles atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti, gatavojot šīsnedēļas «SestDienas» publikāciju par politiķiem, kuri uz jauno Saeimu vairs nekandidēs.
Anna Seile, kas Saeimā ir pavadījusi strādājusi 20 gadus, var pastāstīt, kā šo gadu laikā ir mainījies parlaments:
Vēl 5. un 6. Saeimā nebija tik nievājoša un ignorējoša attieksme pret opozīcijas partijām, kāda tā izveidojās Latvijas ceļa un Tautas partijas valdību laikā. Daudz ciešāka bija Saeimas frakcijas un valdības sadarbība. AP laikā lielajos vēstures pagrieziena punktos nebija iedomājama valdības rīcība bez saskaņošanas ar LTF frakciju. Gadu gaitā tomēr nav mainījušās Saeimā klusējošo, darbīgo un pļāpīgo deputātu attiecības, daļa no izcili pļāpīgajiem turpina pretendēt arī uz 10. Saeimas mīkstajiem krēsliem. Tomēr ir jāatzīst, ka kopš 1994. gada augusta, kad tika izsludināts likums «Saeimas kārtības rullis», kurš jau ir salabots 28 reizes, deputātu dzīve ir kļuvusi daudz vieglāka, jo tribīnē stāvošajam referentam nav vairs jāatbild uz zālē sēdošo deputātu jautājumiem. Referenti aizvien retāk cenšas pamatot komisijās atbalstīto priekšlikumu būtību, tikai steigā nomurmina priekšlikuma numuru un «rullē» tālāk. Tāpēc Satversmes tiesa reizēm veltīgi meklē argumentāciju un neatrod.
Tāds ir viedoklis par deputātu darba kvalitāti. Interesanti, ka viņa atzīmē, ka dikcija un izteikšanās spējas deputātiem gan esot uzlabojušās.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Izmaiņas Saeimā 20 gadu laikā »
