Biedrs Janne ir īsts soms. Viņš ir ļoti nosvērts un mierīgs, staigā tumšā uzvalkā, runā maz, vairās no ekstravertas sevis izpaušanas un no mūzikas stiliem izvēlas «baznīcu dedzināšanas» mūziku. Tomēr tas ir nevis tāpēc, ka viņš būtu kautrīgs vai depresīvs, nē — šāda uzvedība vienkārši pieder pie racionāla pasaules uzskata. Šai racionalitātei nav ļauts kļūt pārlieku sarežģītai, bet tanī pašā laikā savās ikdienas aktivitātēs Janne nedara neko lieku. Piemēram, tā vietā, lai paspiestu roku, viņš dod priekšroku galvas pamāšanai, savukārt tumšās krāsas dominēšanu savā garderobē skaidro ar šo toņu praktiskumu.
Priekšstats par somiem kā noslēgtu un atturīgu tautu, protams, ir stereotips. Šo stereotipu uztur kaut vai valoda: somiski nemēdz teikt: «Padod maizi, lūdzu», viņi lieko pieklājības vārdu atmest. Īstenībā jau tur nemaz nav ko atmest, jo «olkaa hyvä», kas šajās situācijās varētu tikt lietots «lūdzu» vietā, tulkojumā ir nevis «lūdzu», bet gan «esi labs». Tad nu soms var izvēlēties, vai teikt: «Esi tik labs, padod maizi», vai arī iztikt bez tā, taču uz skaidru pieklājības «lūdzu» neceri.
Vēl stereotipu par somiem uztur novērojums, ka pie viņiem ir daudz metālistu. Protams, ko gan var gribēt no zemes, kurā ziema ir deviņus mēnešus gadā (Somijas galējā ziemeļu punktā vasaras laikā saule nenoriet 73 dienas pēc kārtas, savukārt ziemā 51 dienu ilgst polārā nakts). Bez ilgas domāšanas var uzskaitīt virkni somu roka un metāla grupu atbilstoši gaumei un interesēm — «Lordi», «Nightwish», «HIM», «The Rasmus», «Apocalyptica», «Sonata Arctica», «Children of Bodom», «The 69 Eyes» un vēl virkni citu itin labi zināmu. Tomēr ar mūzikas novirziena attīstību nepietiek, lai spriestu par ļaužu depresijas līmeni. Ja gaismas daudzumus būtu būtiskākais arguments, tad brazīliešiem nebūtu metālistu no Sepultura, vāciešiem Blind Guardian un Rammstein, ne arī amerikāņiem savas neskaitāmi lielās metālistu armijas. Turklāt neba nu Somijā visi vienādi metālisti — piemēram, pilsētai Turku matainie met līkumu, jo pat labi zināmās grupas tur riskē savākt vien sauju klausītāju. Tā vismaz stāstīja Janne.
Tomēr ironiski, ka Janne, kurš it kā atbilst priekšstatam par tipisku somu, no man zināmo somu loka ar savu rezervētību izceļas. Pārējie, ar ko gadījies pazīties, ir enerģiski, sabiedriski un pat pļāpīgi. Tomēr iespējams, ka viņi visi ir no Turku vai kādām citām nepareizajām vietām.
Nu, jā, un beigās Janne dabūja mūsu grupas glītāko skuķi.
Atsauces saite:
Kas ir tīmekļa žurnāli un kāpēc cilvēki tos raksta varētu būt interesants izpētes vērts jautājums, lai gan visi man zināmie mēģinājumi tam pieskarties masu komunikācijas līmenī līdz šim ir aprobežojušies vai nu tikai ar šī globālā fenomena izklāstu (ziniet, viņi raksta!), vai arī ar līdz galam neizdomātiem izteikumiem par šīs parādības ideju, jēgu un motivāciju. Filosofu, masu komunikācijas un psiholoģijas speciālistu neesamība datorpasaules iemītnieku vidū bremzē pašrefleksijas iespējas un pat datoru tematikai veltītos izdevumos autori, kas aplūko pašreizējās tīmekļa aktualitātes, nespēj piedāvāt kvalitatīvus rakstus par žurnālu rakstīšanas tēmu. Vai tiešām par agru vēl?
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu par žurnāliem. 4. daļa »
