Endijs Vorhols, kas savā laikā izteica ideju, ka ikvienam reiz būs iespēja kļūt slavenam uz 15 minūtēm, nebija masu komunikācijas speciālists, tāpēc viņam šīs ārišķīgi labskanīgās, taču idejiski apšaubāmās domas pamešanu var piedot. Savukārt žēlastības nevar būt pret tiem, kas šo domu vēl mūsdienās nes tālāk, slavinot tīmekļa laikmetu kā brīdi vēsturē, kad Vorhola provokatīvais pareģojums esot piepildījies.
Daniels Būrstins grāmatā par pseidonotikumiem pagājušā gadsimta 60. gados norādīja uz pārmaiņām kultūrā, jo mūsdienās varoņus ir nomainījušas slavenības, kuru identitātes tiek iepriekš iestudētas, lai radītu ilūzijas, kam bieži vien nav nekāda sakara ar realitāti, ko slavenības izliekas pārstāvam. Un, protams, internetā katrs var būt zvaigzne ne jau uz 15 minūtēm vien. Ja dzīve šādi iegrozās, tas nozīmē, ka mēs mērķtiecīgi esam gājuši uz ārišķību laikmetu, kurā kļūt slavenam ir būtiskāk nekā atrast iemeslu, kāpēc lai cilvēka niecīgā persona būtu pelnījusi slavu.
Taču tas nav nekāds laikmeta unikums — Islandē gandrīz ikviens cilvēks kļūst par slavenību arī bez uzlīmju kultūras — postmodernisma niekiem. Tur dienas laikrakstā Morgunblaðið var publicēt vai ikviena valstī nomirušā cilvēka nekrologu. Islandē dzīvo ap 300 tūkstošiem cilvēku, un tajā ir viens no augstākajiem mediju patēriņiem pasaulē - absolūtais vairākums turienes ļaužu lasa vismaz vienu no diviem kvalitatīvajiem laikrakstiem — jau minēto «Morgunblaðið» un Fréttablaðið. Аtšķirība starp tiem vien tā, ka «Fréttablaðið» ir bezmaksas avīze, savukārt «Morgunblaðið» izceļas ar «lietotāju radītu saturu», kā mūsdienās ir lepni teikt, un no tā ievērojamu daļu aizņem… jā, nekrologi. Un tā, nomirs cilvēks, un avīzei rakstiņus par nelaiķi atsūta radi, draugi, kaimiņi, priekšniecība. Laikraksts bez maksas tos publicē, un beigās vienam aizgājējam var sanākt vairāk nekā lappuse — uzsvēršu — nacionālajā laikrakstā (vietējo laikrakstu gan tur nemaz nav).
Mācieties no islandiešiem, Endija sekotāji. (Un ne tikai viņi lai mācās, jo dzīves standarts Islandē ir viens no augstākajiem pasaulē un islandiešus amerikāņi izmanto par testa poligonu pirms mēģina ar kādu jaunu preci ienākt Eiropas tirgū).
Atsauces saite:
Dažkārt es pirms gulētiešanas uzspēlēju Spider Solitaire. Tā ir tāda spēlīte ar kārtēm, ar kuru ir apgādāts vai ikviens Windowz kopš ME versijas.
Šī spēle labi parāda nejaušības nozīmi mūsu dzīvē. Viens aplams gājiens, un dators jau jūtas kā līderis nevienlīdzīgajā cīņā. Pāris atpakaļgājieni, un Tu jau vairs neesi tik bezcerīgā situācijā. Tā arī dzīvē mēs dažkārt izvēlamies nepareizos cilvēkus, ar ko dzīvoties, nepareizus ceļus un nepareizus mērķus. Tikai, kad nonākam strupceļā, ne vienmēr ir iespējams paiet atpakaļ un sākt ceļu par jaunu. Mēs neatceramies, kas bija pirms tam un nezinām, kas būs turpmāk, tamdēļ atliek vien iet uz priekšu un izdarīt izvēli. Citas šodienas nebūs, taču dažiem arī ar šo vienu ir par daudz.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu make yo’ move »
