Interneta žurnālu kā jauna medija ienākšanas problemātika jo spilgti saistās ar to apzīmējošu vārdu meklējumiem. Termini.lv šodien publiskojuši rezultātus aptaujai par to, kā tulkosim vārdu «blog», kā latviski ir «blogging» un no nozīmē «blogger» -- protams, «blogs», «blogošana» un «blogeris»... Kāpēc tā? Tūdaļ paskaidrosim.
Ir nodarbes, kurām ir iegājies konkrēts nosaukums un ir tādas, kurām nav. Metinātājs metina, racējs rok, braucējs brauc. Bet -- traktorists vada traktoru (nevis traktorē), sētnieks uzkopj teritoriju (nevis sētnieko), elektriķis uztur elektrotīklu (nevis elektrierē). Tomēr kārtīgs «blogeris» nevis raksta interneta žurnālu, bet gan «blogo».
Paraudzīsimies uz žurnālistiku, kam interneta žurnāla rakstīšana dažās izpausmēs ir līdzīga. Mēs zinām profesiju «žurnālists». Ko žurnālists dara, kad strādā? Raksta ziņas, raksta komentārus, veido sižetus, piestrādā par sabiedrisko attiecību speciālistu (atklāti -- īpašnieka labā -- vai slepus). Tas, ka žurnālists raksta avīzei, žurnālam vai redakcijas uzdevumā intervē cilvēkus, ir pašsaprotami, neviens īpaši neuzsver, ka šai nodarbei ir nepieciešamas atsevišķs vārds. Līdzīgi ir arī reklāmas jomā strādājošajiem. Tur gan ir žargonisms «reklāmists», bet tas publiskajā runā ar pretenzijām uz literārumu neparādās. Ko dara reklāmas jomas strādnieks? Viņš var būt, piemēram, reklāmas tekstu autors. Angliski tas ir «copywriter», ko -- arī tikai žargonisma līmenī -- mēdz «tulkot» par «kopīraiteri». Līdzīgi varam teikt par sabiedriskajām attiecībām («pi-ārščikiem»), kur neviens «nepi-āro», un daudzām citām ar profesijām un nodarbēm.
Bet tad pie apvāršņa parādās «blogi». Pirmās mīlestības skurbumā to kāds var pasludināt par interneta žurnāliem un spītīgi turēties pie šī apzīmējuma. Bet tālāk rodas problēmas -- kā dēvēt interneta žurnālu rakstīšanas darbību? Kā sauc interneta žurnāla autoru? Ir radusies nepieciešamība to kaut kā īpaši nosaukt, nemežģot mēli garos paplašinātos un pašpaskaidrojošos teikumos. Šis process acīmredzot pats par sevi ir pārlieku svarīgs, lai tam būtu nepieciešams kodolīgs un vlaodas ziņā ekonomisks apzīmējums.
Tas, kāpēc interneta žurnālu uzturēšanas procesam tiek pieprasīts īpašs vārds, skaidrojams ar internetžurnālu narcisisma aspektiem. Interneta žurnāls ir egocentrisks. Ap žurnāla autoru griežas viņa pasaule, autors rakstot veido savu uzticamības un atpazīstamības kredītu un pozīcijas kopējā informācijas plašumā. Autors ar tipiski personalizētajiem un komentāra stila ierakstiem sevi konstruē un izrāda, autors pieprasa sev uzmanību. Autors runā par sev būtisko, un būtiskais autoram ir viņa žurnāls. Autors nevar vienkārši rakstīt žurnālu, šī parādība ietver arī krietnu metakomunikācijas devu -- rakstīšanu par rakstīšanu. Rakstīšanu par to, kā viņš raksta interneta žurnālu.
Protams, gadījumā, ja par aktivitāti tiek runāts, nevis tā vienkārši tiek veikta, aktivitātei ir nepieciešams arī vārds. Šī vārda vietā nevar būt aprakstoša frāze, to grūti izrunāt un atkārtot. Lietotājiem ir grūti un viņi ir slinki. Tad kas ir šis vārds? Par to latviešu «blogeri» ir nobalsojuši.
— nııtŕø
Raksturvārdi: jaunie_mediji, tīmekļa_žurnāli, valoda
Atsauces saite:
Vaimandieniņ, kad es būšu tētis, es droši vien visai pasaulei parādīšu ne to vien. Interneta atklātības vilnis turpina savu uzvaras gājienu. Ar katru dienu aizvien grūtāk pateikt, vai internets ir viena vienīga privātā sfēra, vai arī privātai sfērai vienkārši ir pavērusies iespēja iekļūt publiskajā. Ja pēdējais variants atbilst patiesībai, varētu uzskatīt, ka internets ar savu fragmentētību nojauc barjeras un sajauc kādai centrālas varas hierarhiju. Varas vairs nav — piemēram, ieliekot savu tikko dzimušā neaizsargātā bērna fotogrāfiju interneta lapā vai piedāvājot citus privāta rakstura ieskatus savā privātajā dzīvē, cilvēks veido pats savus priekšstatus par vērtībām, normām, «pareizumu». Turklāt, paša seju tādā veidā var vienlaicīgi gan aizklāt, gan visiem rādīt. Varbūt pat izsakot gatavību pagriezt otru vaigu, kad kāds uzspļāvis uz viena.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu par žurnāliem: publiskums »
