Pavisam siltajās dienās ir savādi pieredzēt pusaizmirstas sajūtas. Stāvi trolejbusa pieturā saules staros un iedomājies: «Tā, šis tātad nozīmē, ka ir karsti.» Tu jūti miklumu uz pieres, jūti asfalta smaržu, jūti vēl daudz ko tādu, kas pēdējiem diviem gadalaikiem nav raksturīgs, un saproti, ka gandrīz jau aizmirsies tas viss. Un jaku to novelc nevis tāpēc, ka sajūti karstumu, bet tāpēc, ka izdomā — varētu būt, ka ir karsts.
Un tad vēl pirmais pavasara lietus. Grasoties iet ārā, ieraugi, ka līst. Pa durvju stiklu skaties, minstinies, iedomājoties, kas tas īsti ir — lietus. Auksts, slapjš, ar vēju sejā? Nē, remdens, lielu lāšu zaļuma un atpakaļ atdotu smaržu lietus — no tā nav jāvairās, tie taču aprīļa pilieni. Go looking for the summer.
Look deep into the april face
A change is clearly taking place
Looking for the summerRemember love how it was the same
We scratched and hurt each other's growing pain
We were looking for the summer.
Atsauces saite:
Man patīk Vācija. Kaut vai tāpēc, ka tur var pamanīt tik daudz jaukumu, kas ir pretrunā ar stereotipu par vāciešu precizitāti un punktualitāti.
Frankfurtes lidostā pasažierus sadalošajām sētiņām visu laiku krīt nost lentas, lidmašīnas biļešu pārbaudīšanas dators uzkāries, tāpēc pārbaude zināmā stresa stāvoklī tiek veikta manuāli, uz rakstisku aizliegumu līmēt plakātus uz sienām tie jo spītīgāk tiek līmēti (sk. attēlu), universitātes pasniedzējs uz lekcijām nāk precīzi ar 15 minūšu nokavēšanos, savukārt vakaros (lērumu veikalu tur slēdz pl. 20) var doties uz tuvējo benzīntanku pēc vīna, kur pārdodošā kundzīte ar austiņu un mikrofonu kā tāda estrādes zvaigzne ir gatava izpildīt aiz slēgtām durvīm un pie lodziņa mīņājošos nakts cilvēku pēkšņās vēlmes (nu labi, pie mums jau arī šur tur šnabi pa naktīm dod, bet atšķirība tomēr ir).
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu no Vācijas »
