grafiti

Ir zināma romantika, iekāpjot vienā no pirmajiem rīta trolejbusiem, kas aizsalušiem logiem ap pulksten pieciem sāk savu ikdienas kalpošanu tautai. Konduktores vēl mierīgas, satiksmes nekādas un, pats galvenais, ir iespēja pagrābt kādus sešus septiņus avīzītes 5min numurus abās valodās.

Šodienas numura pēdējā lapā lasāms stāsts no sērijas «Informē Rīgas satiksme». Savdabīgajā rakstā par cīņu pret pieturu, ēku un citu objektu apzīmētājiem un aprakstītājiem pašsaprotami un vienlaikus pārsteidzoši bija lasīt «Rīgas satiksmes» valdes priekšsēdētāja Leona Bemhena priekšlikumus šo ļaunprātību novēršanai -- esot jāveido īpašas vietas, kur to var darīt legāli.

«Lai kaut kā cīnītos ar šo problēmu, plānojam izglītojošus pasākumus. Iespējams, ka ņemsim talkā grafiti māksliniekus, kas šos objektus apzīmētu kvalitatīvi,» saka L. Bemhens. Šāds uzskats ir tikpat tumsonīgs kā ielu kultūras izpausme ķēpājumu formātā.

Grafiti māksla kultūras produktiem ir zināma līdzība ar Vikipēdiju -- kopējais saturs veidojas kolektīvi, nepastāv autortiesības uz individuālu ieguldījumu, katrs var nākt un nodzēst, vietā uzzīmējot kaut ko citu. Šī iemesla dēļ viens grafiti attēls vai uzraksts nozīmē aicinājumu nākt citiem un turpināt.

Atcerēsimies, kas notika ar Hanzas tuneli pie «Hansabankas» jaunās ēkas. Nopirka baņķieri nekomerciālo kultūru un cerēja, ka pieradinātā pagrīde pirkšanas fakta dēļ mērķa publikās tiks uzskatīta par tikpat unikālu un cienījamu mākslas darbu kā glezna vai skulptūra pilsētvidē. Savukārt, kad vietējie mākslinieki pieņēma izaicinājumu un zīmējumus sāka koriģēt (tas, ka viņiem šajā ziņā nekādu talantu nav, ne vienmēr ir svarīgi), sākās publiskas šausmas par sabojāto mākslu. Taču māksla nav sabojāta, tā ir tikai pielāgota publikas aktīvās daļas vēlmēm.

Tāpat būs arī, ja «Rīgas satiksme» mēģinās legalizēt atsevišķu grafiti mākslinieku darbus nolūkā atturēt diletantus no zīmēšanas. Neatturēs, vien veicinās. «Grafiti ir jābūt piedzīvojumam,» protestā pret «Hansabankas» tuneli pie tuneļa ieejas uzrakstījis kāds pagrīdes kultūras aizstāvis. Lai cik šis paziņojums nebūtu normatīvs, tas labi raksturo šīs huligānisma formas motivāciju, un te nu ar legalizētu andergraundu nekur netiksim.

Grafiti stila zīmējumi par problēmu tiek atzīti arī daudzviet citur pasaulē. Piemēram, arī Berlīnes centrā sienas dažviet aprakstītas līdzīgā vīzē -- taču interesanti, ka lielākā daļa uzrakstu ir krietni pabalējuši un ir maz svaigu darbu.