«Ei, Oļeg! Oļeg, sliš’!» uzkliedza kāda Vecenīte priekšā ejošajam Vecītim. «A?» teica Vecītis, kad bija pāris sekundes apdomājis, vai brēciens ir paredzēts viņam. «Oļeg, kāpēc viņa man tramvajā biļeti lika nopirkt? Man taču nevajag!» «Ko tu man prasi, tu taču pati maksāji,» atrauca Vecītis, un slāja vien tālāk. Arī Vecenīte pēc brīža pacēla no zemes savu pauniņu un atsāka ceļu, vēl ilgi kaut ko murminādama par nepareizo atgadījumu tramvajā.
Tas laikam bija neviltots izbrīns par pasauli.
Atsauces saite:
Dārgie draugi.
Jaunam gada sākoties, vēlos bilst dažus vārdus par darbu un centību. Bez saudzības, bet pretim rezultātiem, atpakaļ neskatoties un tiltus dedzinot (pēdējais laiks atmest vecā gada bezcerīgos mērķus). Mums visiem ir priekšā darbs darāms. Šeit vēlos citēt rindas no tautas oligarha Andra Šķēles leģendārās Jaunā gada runas, ko viņš teica 1996. gada 31. decembrī.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu pirmā diena no pēdējām »
