«Ei, Oļeg! Oļeg, sliš’!» uzkliedza kāda Vecenīte priekšā ejošajam Vecītim. «A?» teica Vecītis, kad bija pāris sekundes apdomājis, vai brēciens ir paredzēts viņam. «Oļeg, kāpēc viņa man tramvajā biļeti lika nopirkt? Man taču nevajag!» «Ko tu man prasi, tu taču pati maksāji,» atrauca Vecītis, un slāja vien tālāk. Arī Vecenīte pēc brīža pacēla no zemes savu pauniņu un atsāka ceļu, vēl ilgi kaut ko murminādama par nepareizo atgadījumu tramvajā.
Tas laikam bija neviltots izbrīns par pasauli.
Atsauces saite:
Visu janvāri laisks ugunskurs deg Doma laukumā, to sargā trīs kamuflāžas drānās tērpti jaunsargi, ziemassvētku egle vēl nav izmesta kā nolietoti pagājušā gada ziemassvētki. Blakus dzeltens barikāžu laika «Ikaruss», kura autentiskajā arhaismā kā postmoderns smīns iestiprināts platekrāna ekrāns, kas rāda skatus no izbijušām barikāžu sajūtām.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu barikāžu atcerēšanās »
