pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2006. gada 22. septembris 15:14

asociāciju laikmeta beigas

Skatoties «Arsenāla» filmas, ienāca prātā, cik ļoti interneta un informācijas pasaule ir mainījusi veidu, kādā mēs stāstām par savu pieredzi.

Dažādi kino forumi un citi pasākumi, kuru saturu veido nevis «Forum Cinemas» izreklamētās «aktuālās» filmas, bet gan dažādu laiku aktualitāšu sajaukums, skatītāju noved zināmā stresā, jo redzētais, iespējams, ir unikāla parādība, ko vairs nekad dzīvē nesanāks noskatīties. Aktuālās filmas, ko nedēļām ilgi rāda kinoteātros, pēcāk ir iespējams noīrēt DVD nomās, uz tām iespējams iet vairākus seansus pēc kārtas, turklāt par tām ir arī pieejama plaša fona informācija – masu saziņas līdzekļu raksta par aktieriem, režisoriem, sniedz vērtējumu un savu redzējumu. Kino forumu nosacītais elitārisms daudz ko no šīm informācijas funkcijām dzēš, un tāpēc skatītājam iz jāizvēlas, vai nu pašam piefiksēt vismaz filmas nosaukumu, vai arī redzēto prātā paturēt kā anonīmu mirkļa uzplaiksnījumu, ko vēlāk varēs atsaukt atmiņā kā nepārbaudītu un šķietamu asociāciju ar kādu citu pieredzi vai realitāti.

Neliels piemērs — lieliskā ironiskā igauņu filma par brāļiem Lāčsirdīm. Tā man atgādināja citu gadu, iespējams, citā forumā (bet, iespējams, nē) redzēto grotesko brāļu Grimmu pasaku sižetu apvērsumu un pārcēlumu, ko tā arī sauca — Grimm. Vai es šo Grimmu filmu vairs varu noskatīties? Vai es par to ko zinu? Nē. Ja pameklētu, gan jau internetā atrastu. Iespējams, tas nebūtu arī vajadzīgs, taču veids, kādā informācijas sabiedrība ir mainījusi ļaužu komunikāciju, liek secināt, ka asociācijas un emocijas kā kultūras patēriņa efekts zaudē pozīcijas iepretim pārbaudāmai un citiem parādāmai informācijai.

Nemēģini vairs biedriem izstāstīt, par ko bija «Brāļi Lāčsirdis» — visticamāk, klausītājs labākajā gadījumā secinās, ka režisors labu zāli pīpējis. Tā vietā klausītājs gribēs zināt, kas tā par filmu, kāds nosaukums un, pats galvenais, kur to var redzēt — vai vismaz, kur par to var palasīt. Norāde ir pagājušu «Arsenāla» seansu netiks uzskatīta par derīgu.

Šeit mums nāk palīgā internets. Treileri, recenzijas, kā arī iespējas, uzspļaujot autortiesībām, darbu nokopēt, palielina to ļaužu loku, kurus neapmierinās vien Tavu asociāciju izklāsts. Vienīgais, ko Tev nepieciešams pateikt – vai filma bija laba un vai ir vērts to skatīties. Pēc tam to internetā nokopēs Tavi biedri un pēc tam jūs filmu apspriedīsiet. Būtiski, ka šajā gadījumā Tev tiek laupītas izredzētā un vienīgā zinātāja pozīcijas, jo pastāv liela iespēja, ka šādā vai tādā veidā ar filmu (tikpat labi arī ar citu kultūras vērtību) būs iepazinušies arī citi. Un šeit tavai asociāciju plūsmai būs sekundāra nozīme, jo rezencēšanas mākslā Tev būs jāsacenšas ar citiem, kas tur būs saskatījuši ko citu, vai arī nebūs saskatījuši neko.

Informācijas sabiedrība provocē viedokļu daudzveidību, taču šajā vidē vērtība ir tikai tādiem viedokļiem, kas ir vismaz daļēji empīriski pārbaudāmi un kam ir skaidra atsauce uz kādu produktu. Tādējādi informācijas pieejamība mūsos veido vienotu nivelētu zināšanu bāzi, kas ļauj viena cilvēka iespaidus salīdzināt ar citu cilvēku iespaidiem. Tikai šādi, ar fona informāciju un atsaucēm aprīkoti iespaidi ir kaujasspējīgi cīņās ar citiem iespaidiem par viedokļa līdera lomu. Tikai tā Tu vari pierādīt, ka asociācijas ir pamatotas un ka Tu esi sapratis (vai sapratuse) vairāk nekā citi.

Tas viss ir tāpēc, ka iegūta filma, dziesma, cits mākslasdarbs ir vērtīgāka nekā nejauši dzirdēts, redzēts, sajusts ražojums. Iegūto Tu vari kontrolēt, par to vari iegūt papildus informāciju un lietot kā atsauci. Ko Tu vari darīt ar blāvajām atmiņām un savu izžūstošo asociāciju plūsmu? Informācijas sabiedrībā tādu Tevi vairs neviens neklausīsies.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Jēkabs, Žaklīna

pēdējās atsauksmes

  • Viktors: Ka man nav ko darīt man nužna palīdzīb matenē
  • Edijs: Ja mums ir foto un video materiāli, kur redzams, kā Koperfīlds pazudina brīvības statuju, ko tad tas …
  • Vitolds: Viena no skaistākajām vietām Latvijā!
  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Qeg
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velams no valmi…

izvēlēts raksts

Medusrozes cigaretes bez nikotīna, bet tikai ar darvu un savas atkarības pielūgsmi ir uz ieradumu koncentrēta fetišisma forma. (Un tagad pasaki man, kāpēc neviens vēl nepiedāvā pīpēt vienkārši alkšņu lapas!)

Fetišisms nozīmē kādu īpašību piedēvēšanu lietām, kurām to «objektīvi» nav. Tipiska fetišisma izpausme ir seksuālas perversijas, kad cilvēks pavelkas nevis no otra cilvēka, bet gan no kāda priekšmeta, uz kuru tiek projicētas emocijas, kas «normālos» apstākļos būtu adresētas cilvēkam (vīrieši bieži par šīs projekcijas objektu izvēlas apakšveļu vai augstpapēžu kurpes). Tomēr ikdienas dzīvē fetišisms izpaužas arī modes un patērniecības preču, zīmolu izvēlē un attīstīšanā («Adidas» botes par labām botēm pirmām kārtām padara zīmols, jo īpašības kvalitatīvām šī līmeņa un šīs sfēras precēm ir līdzīgas). Kārlis Markss lietoja terminu «preču fetišisms», ar ko viņš apzīmēja parādību, kad preces un kapitāls sāk dzīvot no ražotāja — strādnieka — atšķirtu, patstāvīgu dzīvi, līdz ar to veidojas neveselīga situācija, kad ražojums sāk valdīt pār ražotāju.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu preču fetišisms »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas