Nekad nebiju zvanījis uz ziedojumu tālruņiem. «Paldies Rīgas Brāļu kapu pārvaldes vārdā par ziedojumu mūsu svētvietas sakārtošanai. Lai Dievs jums palīdz,» saka labi nostādīta balss, kad uzspiežu Brāļu kapu atjaunošanas ziedojumu tālruņa numuru. Izjūtas līdzīgas kā iemetot kapeiciņas sieviņas glāzītē, kas dežurē pie pareizticīgo baznīcas un devējiem novēl svētību un veselību. Tanī brīdī nav svarīgi, tieši kur paliks Tavs lats vai santīmu sauja — savu tā jau ir paveikusi, un to novērtē visas iesaistītās puses.
Šādas atgriezeniskās saites dēļ lielākajā daļā gadījumu ziedojums nav definējams kā «no tīras sirds un par velti doti labumi», bet gan tirdzniecības process. Tas degradē ziedošanas nesavtīgo pusi, taču labi sasaucas ar sociologa Ērika Fromma atziņām, ka Rietumu sabiedrība ir balstīta uz tirdzniecību un cilvēku attiecības pamatā veidojas uz savstarpēji izdevīgas maiņas pamata.
Un tādās reizēs ir jādomā, vai vispār spēju labus darbus darīt tāpat vien, negaidot nekādu atlīdzību. Kas tāds drīzāk ir iespējams brīžos, kad nezinu, ka daru labus darbus un atbilstoši sevi par savu rīcību pats neslavēju.
— nııtŕø
Raksturvārdi: psīholoģija, tirgus
Atsauces saite:
Kāpēc cilvēkam ir jāiet skolā? Iemācīties lasīt, rakstīt, rēķināt un pelnīt atzīmes — šie ir vien sekundāri skološanās efekti. Skola cilvēku socializē, skola cilvēku audzina, vienlīdzīgo, padara «normālu» un veido par cilvēku, kurš spēj iekļauties sabiedrībām un būt tāds pilsonis, kādu valsts vēlas redzēt.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu izglītības standarts »
