Nekad nebiju zvanījis uz ziedojumu tālruņiem. «Paldies Rīgas Brāļu kapu pārvaldes vārdā par ziedojumu mūsu svētvietas sakārtošanai. Lai Dievs jums palīdz,» saka labi nostādīta balss, kad uzspiežu Brāļu kapu atjaunošanas ziedojumu tālruņa numuru. Izjūtas līdzīgas kā iemetot kapeiciņas sieviņas glāzītē, kas dežurē pie pareizticīgo baznīcas un devējiem novēl svētību un veselību. Tanī brīdī nav svarīgi, tieši kur paliks Tavs lats vai santīmu sauja — savu tā jau ir paveikusi, un to novērtē visas iesaistītās puses.
Šādas atgriezeniskās saites dēļ lielākajā daļā gadījumu ziedojums nav definējams kā «no tīras sirds un par velti doti labumi», bet gan tirdzniecības process. Tas degradē ziedošanas nesavtīgo pusi, taču labi sasaucas ar sociologa Ērika Fromma atziņām, ka Rietumu sabiedrība ir balstīta uz tirdzniecību un cilvēku attiecības pamatā veidojas uz savstarpēji izdevīgas maiņas pamata.
Un tādās reizēs ir jādomā, vai vispār spēju labus darbus darīt tāpat vien, negaidot nekādu atlīdzību. Kas tāds drīzāk ir iespējams brīžos, kad nezinu, ka daru labus darbus un atbilstoši sevi par savu rīcību pats neslavēju.
— nııtŕø
Raksturvārdi: psīholoģija, tirgus
Atsauces saite:
Ziemassvētkus visspilgtāk var sajust tad, kad tie atnāk un tad, kad tie aiziet. Svētku atnākšanas jampadraci ar dāvanām, salavečiem un krustā sišanas kandidātiem var nemanīt vien tie, kas mērķtiecīgi no tā visa vairās, taču svētku aiziešanas sajūta piemeklēs pat tādus — jo nevar taču zināt, kad un kā aizies svētki.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu svētki nāk un paiet »
