pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2006. gada 30. augusts 14:46

latvijiešu identitāte

«...un tas ir Brīvības piemineklis, kas ataino mūsu cīņu pret ienaidniekiem un par brīvību,» vakar dzirdēju kāda zaļoksna cilvēka lietišķo stāstu ārzemju biedram pie Brīvības pieminekļa. Klausījos un domāju -- cik savādi, ja tāds piemineklis kā pabeigts priekšmets kļūst par mūsu pūliņu iemiesojumu un ļauj mums stāstīt par norisēm, kurās neesam piedalījušies un ar kurām mums būtībā vairs nav nekādas saistības.

Latviešu vēstures stāsts paredz, ka latviešu tauta cīnījās pret vieniem, otriem un varbūt arī trešajiem, lai beidzot kļūtu brīva. Vēstures stāstā norādīts, cik lielu atsaucību šī cīņa guva tautā un kā visi, kam bija spēks rokās ņemt plintes, gāja šaut uz krieviem un vāciešiem. Tādā veidā mīts par varonīgo lineāro ceļu ir izveidots un tautai pašreizējos identitātes trūkuma apstākļos ir vismaz kaut kas uzskatāms, ko ārzemniekiem parādīt -- kaut kas, kas stāsta, cik tomēr varonīgi un mērķtiecīgi mēs esam. Visi kā tauta, ieskaitot bankas darbinieku saburzītā uzvalkā, vecīti ar akordeonu, ubagu ar mp3 pleijera austiņu ausī, skeiteru baru, kas turpat pie pieminekļa rāda, ka neko nemāk, un gotu meiteņu spietu pie Laimas pulksteņa. Brīvības pieminekļa empīriskās esamības dēļ mūsdienu paaudzes saistība ar mītu nav jāpierāda, jo tie taču ir strēlnieku un citu brīvības cīnītāju mantinieki. Atceries, mēs gribējām būt arī Konstantīna Čakstes mantinieki -- pietika vien ar masu saziņas līdzekļu kampaņu, pāris mēnešos visiem iestāstot, ka mums bija arī pretošanās šūniņa 2. pasaules kara laika okupācijās. Taču Čakstem nepaveicās, un viņš nekļuva par nacionālu varoni, par kuru tikpat lietišķā vīzē ārzemniekiem stāstīt.

Atmodas triumfa mirklī Māra Zālīte izraisīja katarses mirkli masās, uzrunājot brīvības alkstošos par nabaga mazo «zemnieku tautu». Zemnieku tauta bija reference uz senajiem labajiem starpkaru gadiem, tādējādi tika piedāvāts skaidrs, saprotams materiāls, ar ko identificēties. Taču, secinot, ka dzīves attīstība nesaskan ar Ulmaņlaiku utopiju un pat neattīstās tanī virzienā, zemnieku tautas tips kā nemūsdienīgs atmests, taču vietā radies nav nekas cits.

Savukārt Latvijas institūts izdomāja, ka Latvija ir «dziedātāju zeme». Iespējams, ka šāds apzīmējums ārzemēs varētu šķist interesants, taču pašu latvijiešu (nē, šoreiz tieši latviešu) pašidentifikācijā tā ir tikai versija par Dziesmoto revolūciju, kam, tāpat kā strēlniekiem un zemnieku tautai, ar mūsdienu realitāti nav lielas saistības.

Kādas vērtības un tēli raksturo šodienas Latvijas sabiedrību? Kurš uzdrošināsies tās definēt, ja viss ir kļuvis pārlieku fragmentārs? Kas gan varētu būt kopējs latvijiešu melnstrādniekam Īrijā, bankas prezidentam, sētniekam, deputātam, skolēnam ar lētām botēm kājās, studentam, kas ņēmis studiju kredītu, Latvijas karavīram Irākā, beztēva bērnam, jaunajam narkomānam un tikko karjeru sākušam Kembridžas universitātes absolventam? Tā nav pat vide, tās ir tikai kultūras un mentalitātes drumslas.

Viens no Jura Podnieka 1986. gada filmas Vai viegli būt jaunam? varoņiem sacīja, ka nav, par ko cīnīties. Iespējams, ka arī tagad daudzi šādas filmas varoņi teiktu to pašu. Brīvības piemineklis uzcelts, Ļeņina piemineklis nogāzts, naudiņas sapelnītas un hamburgers nopirkts.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Severīns, Urzula

pēdējās atsauksmes

  • Viktors: Ka man nav ko darīt man nužna palīdzīb matenē
  • Edijs: Ja mums ir foto un video materiāli, kur redzams, kā Koperfīlds pazudina brīvības statuju, ko tad tas …
  • Vitolds: Viena no skaistākajām vietām Latvijā!
  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Qeg
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velams no valmi…

izvēlēts raksts

Par «izdevēju un filosofu» pieteiktais Jurģis Liepnieks šīmēneša žurnālā «Santa» pateicis domu, kuru derētu likt aiz auss visiem, kas prāto, kuru izglītības ceļu izvēlēties un kurā augstskolas programmā stāties.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Jurģis Liepnieks par izglītību »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas