Ubagi. Uz katra populāra stūra vismaz viens. Pie Dievnamiem - bariņš. Tie, kas naudu pelna bariņā, izskatās interesanti, apvienojot patīkamo ar lietderīgo -- var klačoties un vākt santīmus vienlaikus.
Bet ir arī dzīves sagrauztie, kas nodurtām galvām, apslēptām sejām un lūgšanā saliktām rokām demonstrē savu nespēju eksistēt pasaulē. Dažam pat piestiprināta zīmīte par grūtajiem dzīves apstākļiem vai kāds cits iežēlināšanas līdzeklis.
Savdabīgi izskatās tie daži, kas konkrētajā ienesīgajā vietā apstājas garāmejot, sak, es pilsētu izstaigāju, maizīti nopirku, tagad mazliet te paubagošu. Izejamās drānas mugurā, iepirkumu tīkliņš vienā rokā un plastmasas glāzīte otrā.
Ubagi. Katrā no viņiem ir pa sīkstai dzīvotgribai. Bet manus santīmus viņi nesaņem.
— Janka
Atsauces saite:
«Un ballītē tu satikies ar meiteni no Slokas, pēc Lielupes tā smirdēja, un naftā bij’ tai rokas,» — tā skan kāda no Roberta Gobziņa klasikas dziesmām. Slokā pašlaik Lielupe nesmird, celulozes un papīra fabrika ne tikai ir jau sen slēgta, bet arī pa pusei nojaukta, savukārt pa apdzīvotās vietas ielām klejo noslēpumains politiskās pretošanās gars.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Sloka pēc rūpnīcas »
