«Ja jau diskutēt, tad diskutēt par būtisko,» kardināls Jānis Pujats raksta šodienas «Dienas» komentāru lapā.
Jautāsiet, vai demokrātijas vārdā nav jārespektē seksuālā minoritāte? Minoritātēm var tikt pieskaitīti cilvēki, kas no iedzīvotāju vairākuma atšķiras pēc tautības, ticības, valodas, rases, ādas krāsas, bet ne pēc morāliskā vērtējuma. Tas nozīmē, ka nevar būt nedz pīpmaņu minoritāte, nedz dzērāju, narkomānu, homoseksuāļu, prostitūtu, nedz kāda cita cilvēku grupa, kas padevusies kaitīgām nosliecēm.
Diemžēl par būtisko, proti, kas ir morāle, nerunā ne viņš pats, ne kāds cits. Morāles nenoteiktība to padara par ērtu lietojamu instrumentu oponenta uzskata neargumentētai noliegšanai.
Būtībā tas pats ir arī ar homoseksuālismu kā tādu. Vai kāds masu saziņas līdzeklis praida eiforijā ir skaidrojis, kas tas tāds ir? Vai pacentās apkopot speciālistu (psihologu, sociologu un citu, domājams, zinošu cilvēku) viedokļus? Nē. Nav pat izšķiroši, kādu realitāti šādi raksti pavērtu (un nav grūti iedomāties, ka «Diena» pierādītu kaut ko pretēju tam, ko uzskata «Neatkarīgā»,). Izšķirošs ir pamatotu viedokļu trūkums par jautājumiem, ko daudzi tiecas pieņemt kā pašus par sevi saprotamus. Politiskā nostāja kompensē visu un skaidro visu.
Ko no tā iegūstam? Kardinālu Pujatu armiju, kas aicina pieņemt atbildes par aksiomātiskām, norādot, ka to būtība ir skaidra. Varbūt ir skaidra, varbūt nē, taču veids, kā šis jautājums tiek skaidrots, norāda uz tumsonību, kas valda dažās sabiedriskās institūcijās.
Atsauces saite:
Ziemassvētkus visspilgtāk var sajust tad, kad tie atnāk un tad, kad tie aiziet. Svētku atnākšanas jampadraci ar dāvanām, salavečiem un krustā sišanas kandidātiem var nemanīt vien tie, kas mērķtiecīgi no tā visa vairās, taču svētku aiziešanas sajūta piemeklēs pat tādus — jo nevar taču zināt, kad un kā aizies svētki.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu svētki nāk un paiet »
