Mobilie tālruņi mūs padara par Pavlova suņiem.
Ivans Pavlovs pamanīja, ka suņiem veidojas nosacījuma refleksi, sasaistot gaismas iedegšanos vai zvaniņa šķindēšanu ar drīzu ēdienreizi, savukārt mobilā telefona treļļi līdzīgi mūs pakļauj ik dienas.
Mūsdienās mobilajam tālrunim iespējams norādīt, lai noteiktam cilvēkam zvanot, atskanētu noteikts signāls. Dzirdot, ka skan «Dragostea Din Tei», mēs zinām, ka zvana priekšnieks, un viņš jau nekad nezvana tāpat vien, tāpēc ar laiku izveidojas reflekss, kas liek gatavoties ļaunākajam. Evanescence «Bring Me to Life» piesaistām vecvecmāmiņai, Ļeņingrad grāvējs «Без тебя» — lielajai vai mazajai mīlestībai un tamlīdzīgi.
Un tā, katru reizi, kad zvana tālrunis, mēs jau zinām, vai sākt siekaloties, vai varbūt jāmēģina likvidēt intoksikācijas pazīmes, jāsaķemmējas (tas nekas, ka neviens neredz), vai jādara kaut kas cits. Tu esi vienkārši lielā eksperimentētāja objekts.
— nııtŕø
Raksturvārdi: psīholoģija, sabiedrība, tehnika
Atsauces saite:
Es viņu redzu katru vakaru. Kad precīzi notiektā laikā iekāpju tramvajā, viņš jau tur sēž. Vienmēr vienā un tajā pašā vietā, vienās un tais pašās drānās, ar to pašu tīkliņu drebošajās rokās un to pašu tukšo skatienu.
Nezinu, kurā pieturā viņš izkāpj. Vienā mirklī viņš pazudis, tā vienkārši pazudis. Taču zinu, ka nākamajā vakarā viss sāksies atkal. Pasaulē vēl ir kaut kas paredzams.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu vecais »
