pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2006. gada 28. aprīlis 23:48

dzīvie uz salas

Pāvesta funkcija ir būt dzīvam un laiku pa laikam atkārtot vecas patiesības, kas vecuma un nepietiekami jauna skaidrojuma dēļ nav pat morāli saistošas. Galu galā, pāvests ir visu mūžu smagi strādājis, un tagad viņš kā vecs lāga vīrs var baznīcas krēslā pasēdēt un pielūdzēju pūļiem stāstīt visu, kas ienāk norūdītajā prātā, gribot negribot viņu acīs pārvēršoties par svēto un (elk)dievu.

Pāvests laiku pa laikam savās misēs pavēsta kādu jaunu «patiesību», ko pēc tam masu saziņas līdzekļiem pasviež viņa sabiedrisko attiecību speciālisti, un pāvests atkal ir populārs. Taču vakar Benedints XVI pateica kādu atklājumu: zemajā dzimstības līmenī vainojams mīlestības trūkums.

Vēl viens cilvēks apjauš, ka mīlestības vairs nav, bet cik daudzi no ticīgajem, mājās pārnākuši, ar individuālo piemēru vēlēsies pierādīt pretējo? Pierādīt var divējādi — vieglākais ceļš ir vairot bērnu kvantitāti un uzskatīt, ka augsts dzimstības līmenis nozīmē, ka konkrētajā ģimenē ir mīlestība. Grūtāk ir mīlestību no jauna izgudrot. Ja pirmajā variantā cilvēks, vēloties pierādīt, ka mīlestība ir, parādību aizstāj ar darbību un tādējādi pierāda pretējo, tad otrajā rādītājs ir tikai pats cilvēks, un viņš taču ir tikai cilvēks, viņš var arī nezināt un kļūdīties.

«Bērni un jaunieši bieži vien ir tie, kas izjūt šī mīlestības un cerību norieta sekas. Bieži vien tā vietā, lai justos mīlēti un loloti, viņi tiek labi ja paciesti,» sacīja pāvests, un mēs mājām ar galvu, aicinot arī Tevi izlasīt sociologa Ēriha Fromma «Mīlestības mākslu», kur viņš runā par mīlestības norietu 20. gadsimta Rietumu civilizācijā.

Kaut gan — nemaz jau nevajag Frommu.

pie kā man pieskarties mīļā
tava miesa atkal ir auksta
un tomēr mēs esam uz salas
mana seja un tava plauksta

sniegbalta akla jūra
kā siena guļ malu malās
vai visa mīlestība ir mirusi
vai tikai uz mūsu salas?



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Sergejs, Svetlana, Lana
  • 1919. gada 28. septembrī dibināta Latvijas Augstskola. 1923. gadā to pārdēvē par Latvijas Universitāti

pēdējās atsauksmes

  • Viktors: Ka man nav ko darīt man nužna palīdzīb matenē
  • Edijs: Ja mums ir foto un video materiāli, kur redzams, kā Koperfīlds pazudina brīvības statuju, ko tad tas …
  • Vitolds: Viena no skaistākajām vietām Latvijā!
  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Qeg
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velams no valmi…

izvēlēts raksts

Nemaz nepamanīju, kurā brīdī esmu kļuvis atkarīgs. Atkarīgs no lietām, ieradumiem, cilvēkiem. Jā, īpaši jau no cilvēkiem. Un tagad es šeit stāvu un domāju, kā būs, ja kādu no Jankas ļaudīm es vairs neredzēšu. Es sēžu ārā salā pie pastkastītes un gaidu pastnieku, kas nesīs kādu vēsti (kaut gan viņš man nekad neko nenes), es staigāju pa istabu, es mēģinu lasīt aizpagājušogad iesākto Mr. Hemingveja rakstu grāmatu, bet ar katru minūti saprotu, ka tas nav tas, kas man šajā brīdī būtu jādara. Es taču varu pazaudēt cilvēku! Tas ir tāpat kā staigāt ar Viņas attēlu rokās un baidīties, ka vējš to pēkšņi aizpūtīs pa gaisu un vienā brīdī nebūs vairs nekā - pilnīgi nekā no iepriekšējā mirkļa prieka. Tad būs tukšums. Vai cilvēks to zina? Vai cilvēks to jūt? Vai cilvēks jūtas apdraudēts, tāds, kas var pazust? Vai cilvēku tas interesē? Vai manas bailes cilvēkam kaut ko nozīmē? Es nezinu. Skaidrs ir viens, ka man ir jāiet, jāatrod cilvēks, un vēl vismaz reizi viņam jāpasaka: «Es negribu, lai Tu ej prom.»

Pa kuru laiku ir pazudis mans miers? Vai es to gribēju? Vai es kontrolēju situāciju? Ne vienmēr, bet -- man uz to ir jātiecas, jo šeit vairs nav tādu vērtību kā «eh, man negribas...» Pašreiz ir jāizdzīvo, vēl ir jādzīvo.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu kad viss beigsies »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas