Klausos Ūdrīša un Kronberga par «jocīgo albumu» pašpasludināto «K. U.» un priecājos par svaigām dvesmām latviešu mūzikā. Tiesa, albums kopumā nemaz nav tik jocīgs, kā to nodēvējuši tirgus, nišas un klausītāju meklētāji, tomēr gaišuma un siltuma diska desmit dziesmās netrūkst.
Burvīgiem čigānu mūzikas motīviem apdvesto «Tirgus» dziesmu droši vien būs dzirdējuši arī tie, kas mūzikas topiem seko līdzi tikpat negribīgi kā es. Savu laiku rotējusi ir arī sāga par to, ka «Pekinā ir auksti» — tiesa, šī dziesma daudz labāk izklausās kopā ar klipu. Iedvesmo mani tas sarkanais karogs, jo klips stāsta — arī tam ir savas robežas.
Taču viena no lielākajām pērlēm ir krievu mēlē dziedātā dziesma «Глюк» ar tekstu, kuru nedzirdot vai nesaprotot, daudz kas paslīdēs garām.
Вышел я из ада —
Смотрел только вниз,
А там змея меня укусила
За языкИ сейчас люблю я говорить
На всех языках
Кроме одного
На котором говорит Аллах
Šo klausoties, mēs ar biedriem klusā atzinībā mājot galvas, secinājām, ka ar zālīti šāda teksta radīšanai diez vai pietiek. Tiesa, nekādus papildus uzvedinājumus albumā nesaklausīt kā vien —
Marihuana uzkūp gaisā
Un smalkas pērlītes ber
Marihuana prātā maisās un ver
Burvīgas, aizķerošas un sajūtamas ir arī vairākas no pārējām dziesmām, lai gan mēdz būt arī pa nenopietnākām lirikām, piemēram, par ro, ka «Dievs, viņš visu redz» un «Ļaudīm naktīs nenāk miegs [..] / Kas gan cits tiem atliek / Kā skaitīt aitiņas». Spēks plūst no dziesmas «Mans kaps ir ziemeļu pusē / Un klusē», taču līdz beigu skaņdarbam — «Suņa dziesmai» — laikam smalko pērlīšu iedarbība beigusies un tā aizgulētas balādes līmenī palikusi.
Kopumā — malači, puiši. Mums tagad bez visādiem superstāriem, visu laiku labākajiem ierakstiem un ģeniālajiem opusiem ir arī jocīgais albums. Labs jocīgais albums.
— nııtŕø
Raksturvārdi: dziesmas
Atsauces saite:
Paskat tik - no visām pusēm cilvēki grib naudu. Nauda ir izdzīvošanas jautājums. Nauda ir greznība. Nauda ir apmātība. Nauda ir vara. Nauda nav nekas.
Nu labi, kaut kas jau tā tomēr ir. Vismaz tiem cilvēkiem, kas uz viena un tā paša stūra dažādās dienās nāk klāt un saka: «Labie cilvēki, ziedojiet zālēm» vai «Esmu bez darba, palīdziet izdzīvot!». Uzrunājot kādu konkrētu cilvēku, ieguvums nešaubīgi būs lielāks, bet varbūt šiem cilvēkiem laika arī ir atlicis pavisam maz. Vai varbūt pārāk daudz un atbildība par sevi un citiem liek ik dienas mocīties.
Es nezinu, vai tas ir teātris vai arī patiess izmisums, kas liek cilvēkiem tā darīt. Es nezinu, kam būtu jānotiek ar mani, lai es arī stātos viņu rindās. Kurš šodien gan var iedomāties, ka rīt nāktos dzīvot tā? Bailes liek novērsties.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu lūdzēji »
