No paša rīta man garastāvokli jo īpaši uzlaboja 7. tramvaja pensionāru reiss. Nu, tas ir laiks, kad pensionāri ir pamodušies, izstaigājuši Nacionālo centrālo tirgu (tādu tramvaja pieturu vadītājs vienreiz pateica, neko nezinu) un ar veselu kaudzi iepirkumu maisiņu taisās mājup. Es jau tāpat katru rītu ar interesi skatos, kā penšu vecenītes lūko pēc iespējas ātrāk ierausties tramvajā / trolejbusā, un tad ar mednieka cienīgu gaitu metas uz dažām tukšajā sēdvietām, bet šodien es tramvajā sāku pat smaidīt.
Šajā reisā ievēroju divas plus vienu kolorītu personību. Pirmām kārtām redzēju kādu krievu vecenīti, kas varētu būt mīļa vecmāmiņa, jo nemaz neizskatījās pēc klasiskās sakrāsotās un ar zeltu nokarinājušās, un es visu ceļu uz viņu skatījos. Viņa laiku pa laikam paskatījās arī uz mani, un tajās reizēs es no viņas skatiena nopratu, ka mana vecmāmiņa viņa noteikti negribētu būt. Otra plus trešā personība bija cita vecenīte, kas, tramvajam strauji bremzējot, uzkrita virsū īgnam vecītim, kas nekādi negribēja pieņemt vecenītes neskaitāmi daudzreizīgo atvainošanos, līdz beidzot vecenīte aizgāja uz vagona otru galu, kur var labāk turēties un nekrist virsū īgniem vecīšiem.
Centrāltirgus -- vēlīna rīta skaistums.
— Janka
Raksturvārdi: tramvajs
Atsauces saite:
«Kristus ir augšāmcēlies!» — tā šodien daudzina ticīgie, un viņiem par šo notikumu ir prieks. Neticīgajiem tas varētu būt vienaldzīgi, viņiem prieks par brīvdienām, ja vien ļaunie kapitālisti tādas ir atvēlējuši. Vienalga, vai esi ticīgs, vai nē, kristīgo kalendāru ignorēt ir grūti, un tas mums neļauj aizmirst priekšstatu par laika ciklisko ritējumu. Šis laiks ir bezgalīgs un nelaiž mūs ārā no ciešanu loka.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Lieldienu cikliskums »
