No paša rīta man garastāvokli jo īpaši uzlaboja 7. tramvaja pensionāru reiss. Nu, tas ir laiks, kad pensionāri ir pamodušies, izstaigājuši Nacionālo centrālo tirgu (tādu tramvaja pieturu vadītājs vienreiz pateica, neko nezinu) un ar veselu kaudzi iepirkumu maisiņu taisās mājup. Es jau tāpat katru rītu ar interesi skatos, kā penšu vecenītes lūko pēc iespējas ātrāk ierausties tramvajā / trolejbusā, un tad ar mednieka cienīgu gaitu metas uz dažām tukšajā sēdvietām, bet šodien es tramvajā sāku pat smaidīt.
Šajā reisā ievēroju divas plus vienu kolorītu personību. Pirmām kārtām redzēju kādu krievu vecenīti, kas varētu būt mīļa vecmāmiņa, jo nemaz neizskatījās pēc klasiskās sakrāsotās un ar zeltu nokarinājušās, un es visu ceļu uz viņu skatījos. Viņa laiku pa laikam paskatījās arī uz mani, un tajās reizēs es no viņas skatiena nopratu, ka mana vecmāmiņa viņa noteikti negribētu būt. Otra plus trešā personība bija cita vecenīte, kas, tramvajam strauji bremzējot, uzkrita virsū īgnam vecītim, kas nekādi negribēja pieņemt vecenītes neskaitāmi daudzreizīgo atvainošanos, līdz beidzot vecenīte aizgāja uz vagona otru galu, kur var labāk turēties un nekrist virsū īgniem vecīšiem.
Centrāltirgus -- vēlīna rīta skaistums.
— Janka
Raksturvārdi: tramvajs
Atsauces saite:
Skatījos viens viens astoņi astoņi lapā vilcienu sarakstu un pamanīju, ka tiek piedāvāta iespēja aizbraukt arī uz Pitalovu. Re, kā — līdz ko esam juridiski atteikušies no savas kādreizējās zemes, atteikušies esam arī no tās latviskā nosaukuma.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Abrene un Pitalova »
