Andris Šķēle

Maldoties gar svešiem plauktiem, ieraudzīju ko negaidītu — divus sējumus, ko gribas nosaukt par politisku klasiku: «Neērtais Andris Šķēle: premjera 596 dienas I. Runas, to atbalsis, intervijas, privātdzīve» un «Premjera Andra Šķēles otrā elpa: premjera 596 dienas II. Runas, to atbalsis, intervijas, privātdzīve». Abas izdotas Jakubāna un Hānberga bibliotēkā SIA «NC» 1997.gadā.

Manā priekšā — gluži vai Šķēles domu graudu izlases, cēli ģimenes albuma cienīgi portreti un — vai nav jauka attieksme pret politiķi — pirmās intervijas pirmais jautājums premjera amata kandidātam: «Sākumā varbūt mazliet iepazīstiniet ar sevi.» (Ināra Egle, «Neatkarīgā Cīņa», 1995. gada 13. decembris.)

Gribēju Tev parādīt divus dažādus pasaules uzskatus. Pirmais — Rainis, kas sacerēja dzejoli «Kalnā kāpējs»:

...Tad kļūsi vientulīgāks gads pēc gada,
No tevis atšķelsies pēc drauga draugs,
Rets ceļotājs, kas būs tev dvēslē rada,
Un reta puķe, kas tev klintīs augs.

Tad zudīs arī tie, - un kalnu tālos
Bez gala klusums sirdi tevim žņaugs;
Tev nebūs dusas atrast ledus gālēs:

Visapkārt tevi ledains vairogs segs,
Bet visas zemes ilgas krūtīs degs.

Te pretim var nostādīt Latvijas politikas un ekonomikas smagsvaru Šķēli, kurš uzrunā Latvijas tautai 1996. gada 31. decembrī saka:

[t]ā kā valdība nav nekāds pūtēju orķestris vai kas cits, kur svarīgi braši sākt un reizē beigt, tad nav īpaša pamata bēdāties arī par to, ka viens otrs no tiem, kas pirms gada braši sāka kopā ar valdību, tagad no spēles jau ir izstājušies.

Salīdzini — Raiņa skumjā apjauta par kalnā kāpšanas realitātēm kā samierināšanās ar izaugsmes blakus efektiem un Šķēles autoritārā pašpietiekamība. Nez, ko no šodienas dzīves šiem abiem varētu blakus pielikt? Iespējams, trešais esi Tu — lai būtu jāpadomā, kurš tiek tālāk un kā domāt ir «labāk».

Stāstam ir vēl viena morāle: Lai gan Raini mīlēt vidusskolas skolotājas var mēģināt iemācīt, tomēr ne skolotājas, ne Rainis, ne Šķēle nav neapstrīdami. «Tikai laiks un darbi ir cilvēka mērs. Jūsu Andris Šķēle,» rakstīts grāmatas ievadā. Tātad…