raidījumu programa

Sabiedrībai, lai tā funkcionētu, ir nepieciešama kārtība. Lai sabiedrība spētu attīstīties, tai ir nepieciešama radošuma un nepakļāvīguma dzirksts, kas pretojas kārtībai. Nepakļāvīgums grauj stabilitāti, tomēr tā pozitīvā ietekme uz attīstību ne allaž tiek novērtēta. Sociālie protesti Latvijā nereti tiek pasludināti par deviantiem jau pirms to sākuma, vienalga, vai tur pensionāri cīnās par lielākām pensijām, dakteri grib lielākas algas vai arī aktieri grib dzīvot kā cilvēki. Pirms viss sākas, pirms vispār kaut kas notiek, pirms viņi sapulcējas un ver muti vaļā, mēs jau zinām – viņi lauž sabiedrisko kārtību, viņi ar savām iegribām mums šodien traucē dzīvot. Lai jau paciešas, tiem baleta lēkātājiem un dakteriem jau tāpat gana daudz maksā.

Sabiedrības normatīvisms no Tevis prasa pakļaušanos noteikumiem. Mūziku Tu vari klausīties cik gribi – nemaksājot –, taču repertuāru Tavā vietā izvēlēsies radio stacija. Filmu ir cik uziet, taču tās Tev izvēlēsies telekompānija. Viss būs legāli, ja kāds iepriekš būs padomājis, kad un ko Tu varētu gribēt skatīties. Tiklīdz Tu meklēsi pats, ir liela varbūtība, ka lietosi nelegālu materiālu, vienalga, vai tas būtu pirātisms vai ar likumu aizliegts saturs).

Paskaties, cilvēk, šī pasaule taču ir ideāla, šeit viss notiek tā, kā Tev nepieciešams, tā, kā Tu gribi! Nāc bariņā, nāc masu saziņas līdzekļu rituālā, skaties, klausies, priecājies, apbrīno līdz ar mums! Galds ir saklāts, laiks pusdienot.

Bet cik bieži Tu saproti, ka viss gatavais nav labākais? Cik bieži Tavs slinkums tomēr atļauj Tev pašam meklēt un saprast? Nu jā, tas viss maksā naudu, resursus, bet Tavs mērķis pēc darba laika beigām ir tikai un vienīgi atlūst vai izklaidēties.

Bet var jau arī citādi. Atceries — kreatīvisms pret normatīvo. Rožu revolūcija ikdienas dzīvē. Nevajag gaidīt kārtējo jauno gadu, pietiks ar atvaļinājuma iestāšanos. Pietiks vien ar apzināšanos, jo izklaide tāpat ir vajadzīga. Tāda, kā citiem, taču atšķirīga savā atklātumā. Stāsti visiem, ka skaties muļķīgas un filmas un klausies sliktu mūziku, lasi lubenes, un tas būs liels solis pretim neatkarībai – kaut nelielai un nesaprastai. Pasludini par individuālo normu to, kas mums ir apkārt, bet ko par ikdienišķu mēs neuzskatām.

Sāc jau šodien. Sāc ar savu Danielu Stīlu, pēc tam atrodi savu Mišelu Fuko un Arvo Pērtu. Neļauj kādam citam iekļaut to Tavā programmā, un arī tad viss vēl var būt legāli.