«Jāņem uz longtermu, uz šorttermu ir trikī», sarunu biedram lietišķi teica kāds vīrs otrpus galdiņam. Nez, viņam izglītība vai darbs tāds? Šis runas veids liek aizdomāties, vai pēc 50 gadiem šodienas latviešu valodas tekstus nākotnes runātājs vispār varēs saprast, ja vispār tad par latviešu valodu kā tādu vispār kāds vēl runās. Pārveidošanās tendences ir labi jūtamas.
Iedomājies, ka pēc 50 gadiem Tu ar savu šodienas valodu būsi jau fosilija, bet vēl atcerēsies pirmsfosilo laika posmu. Laika kompresijas dēļ mūsdienu cilvēks savas dzīves laikā paspēj nodzīvot veselus laikmetus. Jau Žans Bodrijārs savā darbā «Consumer Society» rakstīja, ka pagātnē lietas, objekti pārdzīvoja cilvēkus, dinastijas un laikus, turpretī šodien tie ir cilvēki, kas vēro objektu dzimšanu, attīstīšanos un iznīcību.
Kas zina, vai valoda un kultūra tās tradicionālajā izpratnē arī pēc kāda laika nekļūs par parādībām, kā attīstību var vērot vienas paaudzes robežās. Kaut gan — kas gan tās būs par kultūrām un valdām, kas radīsies? Varbūt tās nevis radīsies, bet mūžīgi ies bojā, un mēs tikai skatīsimies, tēlojot savas mazās civilizācijas antropologus?
Nekas, pagaidīsim un varbūt sagaidīsim.
— nııtŕø
Raksturvārdi: valoda
Atsauces saite:
Skolu slaktiņi, kuru laikā kāds skolēns vai students mācību iestādē ierodas ar ieroci un uz labi laimi mēģina apšaut pēc iespējas vairāk cilvēku, primāri tiek saistīti ar amerikāņu sociālo attiecību tradīciju, un citās valstīs ir mazāk raksturīgi. Pa retam notiekošās masu slepkavības sociālās kārtības traģiskā lauzuma dēļ viegli iekļūst masu saziņas līdzekļu dienaskārtībā, izraisa pāris nedēļu ilgas spriedelēšanas par problēmām konkrētā šāvēja dzīvē un vispārējā situācijā, mēdz būt arī pa kādam jautājumam par masu saziņas līdzekļu ētiku, rādot visus fantastiskos un šokējošos katrus un tikai tad domājot, vai tā vajadzēja.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu cilvēcības vērtēšanas lodes »
