pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2005. gada 12. maijs 13:18

par žurnāliem: publiskums

Vaimandieniņ, kad es būšu tētis, es droši vien visai pasaulei parādīšu ne to vien. Interneta atklātības vilnis turpina savu uzvaras gājienu. Ar katru dienu aizvien grūtāk pateikt, vai internets ir viena vienīga privātā sfēra, vai arī privātai sfērai vienkārši ir pavērusies iespēja iekļūt publiskajā. Ja pēdējais variants atbilst patiesībai, varētu uzskatīt, ka internets ar savu fragmentētību nojauc barjeras un sajauc kādai centrālas varas hierarhiju. Varas vairs nav — piemēram, ieliekot savu tikko dzimušā neaizsargātā bērna fotogrāfiju interneta lapā vai piedāvājot citus privāta rakstura ieskatus savā privātajā dzīvē, cilvēks veido pats savus priekšstatus par vērtībām, normām, «pareizumu». Turklāt, paša seju tādā veidā var vienlaicīgi gan aizklāt, gan visiem rādīt. Varbūt pat izsakot gatavību pagriezt otru vaigu, kad kāds uzspļāvis uz viena.

Kas liek cilvēkiem dalīties savā intīmajā priekā ar visu pasauli? Kas liek viņiem ticēt, ka pasaulei ir nepieciešams to redzēt? Ko pasaule domā par jauno radību (negribējās teikt «radījumu»)? Protams, attēlu īpašnieks var pateikt, ka šī albuma sadaļa ir privāta un ļaudīm ir tiesības skatīties un neskatīties. Tomēr brīvi pieejamas informācijas ievietošana internetā automātiski nozīmē arī aicinājumu ar to iepazīties.

Tā jau mēs ceļojam pa internetu – ieskatāmies vienās mājās, sejās, pasaules redzējumos — un dodamies tālāk. Internets ceļ un nojauc barjeras, pats vienlaikus paliekot par barjeru Kas no tā ir īsts? Kas patiess? Kiberpasaule joprojām ir spēle, kurā vienas personas aizstājējs mijiedarbojas ar citu personu aizstējējiem. Tava kibertelpas identitāte padara Tevi par kiborgu, jo apgādā Tevi ar interneta dzīvē nepieciešamām īpašībām un ekstremitātēm. Bet persona, kas tikām sēž pie datora un vada savu spēles varoni, var aizmirst vientulību, uzmanības trūkumu un siltā pieskāriena rētas.



— nııtŕø

 Raksturvārdi:

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Tenis, Dravis

pēdējās atsauksmes

  • Viktors: Ka man nav ko darīt man nužna palīdzīb matenē
  • Edijs: Ja mums ir foto un video materiāli, kur redzams, kā Koperfīlds pazudina brīvības statuju, ko tad tas …
  • Vitolds: Viena no skaistākajām vietām Latvijā!
  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Qeg
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velams no valmi…

izvēlēts raksts

Nemaz nepamanīju, kurā brīdī esmu kļuvis atkarīgs. Atkarīgs no lietām, ieradumiem, cilvēkiem. Jā, īpaši jau no cilvēkiem. Un tagad es šeit stāvu un domāju, kā būs, ja kādu no Jankas ļaudīm es vairs neredzēšu. Es sēžu ārā salā pie pastkastītes un gaidu pastnieku, kas nesīs kādu vēsti (kaut gan viņš man nekad neko nenes), es staigāju pa istabu, es mēģinu lasīt aizpagājušogad iesākto Mr. Hemingveja rakstu grāmatu, bet ar katru minūti saprotu, ka tas nav tas, kas man šajā brīdī būtu jādara. Es taču varu pazaudēt cilvēku! Tas ir tāpat kā staigāt ar Viņas attēlu rokās un baidīties, ka vējš to pēkšņi aizpūtīs pa gaisu un vienā brīdī nebūs vairs nekā - pilnīgi nekā no iepriekšējā mirkļa prieka. Tad būs tukšums. Vai cilvēks to zina? Vai cilvēks to jūt? Vai cilvēks jūtas apdraudēts, tāds, kas var pazust? Vai cilvēku tas interesē? Vai manas bailes cilvēkam kaut ko nozīmē? Es nezinu. Skaidrs ir viens, ka man ir jāiet, jāatrod cilvēks, un vēl vismaz reizi viņam jāpasaka: «Es negribu, lai Tu ej prom.»

Pa kuru laiku ir pazudis mans miers? Vai es to gribēju? Vai es kontrolēju situāciju? Ne vienmēr, bet -- man uz to ir jātiecas, jo šeit vairs nav tādu vērtību kā «eh, man negribas...» Pašreiz ir jāizdzīvo, vēl ir jādzīvo.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu kad viss beigsies »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas