You hold the answers deep within your own mind.
Consciously, you’ve forgotten it. That's the way the human mind works. Whenever something is too unpleasant, too shameful for us to entertain, we reject it. We erase it from our memories. But the answer is always there.
Can’t wash it all away,
Can’t wish it all away,
Can’t hope it all away,
Can’t cry it all away.
Labrīt, Latvija. Labīt, jaunā Eiropa. Labrīt, māt.
— Janks
Raksturvārdi: dziesmas
Atsauces saite:
Kamēr cilvēks vēl aug liels, tikmēr viņam ir cerības. Cerības, ka viss mainīsies tieši tā, kā tas var mainīties. Augošie ir zaļi, bet no viņiem nāk spēks, kas vajadzīgs arī tiem, kas vairs neaug.
Kad augšana apstājas un dzīve nostabilizējas, cilvēkam vairāk ir jādomā par to, lai šī stabilitāte lielos vilcienos tāda arī paliktu. Augšanai mitējoties, normatīvisms ņem virsroku pār radošumu, līdz ar to stabilitāte ir ne tikai augšanas apstāšanās rezultāts, bet arī nepieciešamība. Cilvēks uz pasauli raugās, sagaidot no tās vairāk paredzamības (arī beidzot vizināties karuselī, pasaule pamazām nostājas savā vietā). Cerīgumu nomaina prognozes.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu augšanas apsolījums »
