Biju aizbraucis uz kapiem.
Līdzi paņēmu rudens puķes, vectēvu un devāmies pēc kapu uzkopšanas vienatnes sajūtas. Sagrābām pērnās lapas, krietu laiku pirms kapu svētku sākuma iededzām svecītes un brīdi skatījāmies, kā vējš šodien tām ļauj degt. Mans vecvecvectēvs, vecvecvecāmāte un dažas citas personas. Svecīte uz nosūnojušas kapu kopiņas. Tur tālāk — vectēva brālēns, kuram tēvs bērnībā tā sitis, ka viņš akls palicis, un viņa sieva. Viņu kopiņas neviens nekopj — uz tām mētājas kādus pāris mēnešus vecs sakaltis vaiņags un nez kāpēc nolikts egļu skuju saišķis ar nobirušām skujām.
Un beigās neizdzīvo neviens.
— Janka
Atsauces saite:
Labākais, kas mūsu pasaulē eksistē, ir lietas. Tās savā starpā sadzīvo daudz labāk nekā cilvēki. Protams, ir novērojami gadījumi, kad datora monitors mirgo, reaģējot uz mobilo telefonu, bet rozes novīst citu puķu sabiedrībā. Bet tās taču ir tikai lietas, kas arī nomirstot ļaunu prātu netur.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu materiālā pasaule »
