Laukos skatījos uz stārķi.
Skatījos un domāju -- stārķim gan ir grūta dzīve. Viņš, nabags, galīgi nomocījies un pelēks, atlido no siltajām zemēm, bet te viņam jāēd kaut kādi balti kāpuri. Nemazgāti, dzīvi kāpuri. Un pa kādai vabolei arī (nevarēju jau visu viņa ēdienkarti saskatīt) -- labu apetīti, lasītāj. Un tad vēl stārķim jābaidās no traktora, jo nevar jau zināt, kas tas tāds īsti ir un kāpēc tas braukājas pa lauku. Tā gribējās putnam pastāstīt, ka traktors tā ālējas tikai tāpēc, lai stārķim būtu vieglāk atrast ēdamo, lai stārķis pateicībā par šo žestu saviem sīkajiem pastāstītu, ka ligzda jāvij pie mums, nevis stulbo kaimiņu pagalmā un vispār -- ka pasaule šodien griežas ap stārķi. Taču stārķis ir tramīgs un bažīgs. Viņš neuzticas traktoram, viņš neuzticas sunim, kas nāk ar viņu iepazīties, viņš neuzticas man (lai arī nespēju iedomāties neko trakāku par to, ka stārķis ēstu man no rokas, kas nozīmē knābšanu).
Grūti būt stārķim.
— Janks
Raksturvārdi: dzīvnieki
Atsauces saite:
uz pavasara pusi Tu kļūsti aizvien interesantāks. kompliments :)
taa starp citu staarkji manaa galaa laikam ir savaadaaki vinjiem ir po gan traktors gan citi objekti bet nu pie manis jau viss ir savaadak
Rīga, 20. janvāris, M.ORG — Viļakas novada Vecumu pagastā Krievijas pierobežā mednieki pamanījuši krievu lāci. Politologi šo parādību saista ar Krievijas mēģinājumiem nostiprināt klātbūtni savas ietekmes sfērās.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu krievu lācis bradā pa Latviju »
