Šodien viss notiek skaisti un ačgārni. Trešais tramvajs no Krišjāņa Barona ielas nogriežas pa labi un brauc līdz pat Nacionālajam te(ā)trim, septiņpadsmitais tolejbuss nesas pa Krasta ielu, konduktore man jautā, cik maksā braukšanas talons un vai mana mēnešbiļete gadījumā nederēs arī lidmašīnā (acīga gan!). Katrs pulkstenis pilsētā rāda citādu laiku, un pēkšņi iespējams ir kļuvis pilnīgi viss. Aizliegumi ir zuduši. Tu vari būt, kur vien vēlies, cikos vēlies un vienlaicīgi cik vietās vien vēlies. Šajā dienā Tu vari dusēt ar saharozi pārsātinātā miegā, vari sapņot bibliotēkā, lasot par masu saziņas līdzekļu konstruēto realitāti, vari basām kājām skriet pa ostas molu, vari arī uzkāpt Valšu tiltā un mainīt kārtību uz tilta pēc savas patikas.
Šodien piepildās visas ilgas.
Vai Tu zini, ka ar to pašu ir sācies karš? Karš starp cilvēkiem, kas arī grib griezt pulksteņus, vēja rādītājus, gaismas, sapņot akadēmiskus sapņus un atlūzt mēnesgaismā. Tās ir lietas, ko viņi nekad nav iedomājušies, bet šodien taču viss iespējams, un to taču nedrīkst laist garām. Vajag tikai pamanīt. Vajag savu daļu.
Es skrienu kopā ar pārējiem uz Vanšu tiltu, un tramvaja vagons pēkšņi paliek pavisam tukšs. Smaržo vien pēc nervu zālēm.
— Janks
Raksturvārdi: epifānijas, tramvajs
Atsauces saite:
Tu tomēr esi unikāls. paldies par jauko dienas iesākumu :)
būs karš?
it’s glad to be back
kluss, karš iet vaļā visu laiku. laimīgs tas, kurš to nemana :)
Jā, karš jau notiek. Tas saasina visu domājošo cilvēku apziņu, bet notrulina vienaldzīgos, kuri nesaprot, kas notiek.
Tu neesi nekas. Nē, Tu esi kaut kas vairāk par nulli. Vēl esi, jo reklāmas saukļi atkal un atkal cenšas pārfrāzēt totalitārās antiutopijas saukļus, kas no trim ir kļuvuši par vienu, un tagad skan tā: mazāk ir vairāk.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu mazāk ir vairāk »
