Aizraujoši skatīties uz cilvēku, kas sapņo. Varbūt pat murgo. Ļoti aktīvi. Laiku pa laikam viņš sakustas, pagriežas uz otriem sāniem, tad atkal atpakaļ, dažkārt savā sapņošanas valodā izmezdams pa nesaprotamai frāzei un šad tad arī aktīvi žestikulēdams. Īpaši aizraujoši tas ir gadījumā, ja pētāmais cilvēks pa dienu diez ko runātnīgs un žestikulēt kārs nav. Taču sapņošana parāda viņa citādo būtību. Sapņi viņam ļauj būt citā realitātē ar citiem noteikumiem.
Tev nekad nav bijis tā, ka sapnis Tevi tura savā varā? Īpaši gadījumā, kad sapnīša vietā pie Tevis atnācis murgs. Padomā tikai - dažs labs pa dienu grib, bet nevar aizbēgt no šīs realitātes, bet pa nakti - no citas. Un abas tās taču ir īstas. Abas savā ziņā ir cilvēka iztēles auglis un abas tās var interpretēt attiecībā pret cilvēka pieredzi, attieksmēm un sajūtām.
Varbūt nemaz nav tik slikti, ka lielāko tiesu savu sapņu cilvēki aizmirst.
— Janka
Atsauces saite:
Tavs ieraksts lika man atcerēties, ka pēdējo gadu laikā sapņoju izcili maz. Nu labi, ar dažiem izņēmumiem ;) Par ko tas liecina? Realitātes trūkums? :)
nē, sesija :) miega par maz.
es vienreiz esot dziedaajusi miegaa. Franchu valodaa :))
mani sapnji droshi vien atskiras no vispaarpienjemtajiem tie ir tik nereaali ka neliek mani mieraa visu dienu labi ka to ir tik maz
Masāžas un savdabīgas rakstības salons Avotu ielā.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu MaSāŽa »
