Te vēl dzīvo dažas mušas. Tās kā roboti, neko nedomājot, neprāta šausmās sitas pret stiklu, cenšoties izkļūt laukā. Sitas, sitas, parāpo un atkal sitas.
Te nu uz skatuves nāk šodienas izrādes lielā zvaigzne Lapsene, kas domājas esam gudrākā no istabā salidojušajām lidojošajām būtnēm. Lapsene pagrābj vienu mušu, laikam depresīvāko, un tūlīt jau lidos uz pūzni, lai saņemtu honorāru par teicamu operācijas izpildi, bet... arī Lapsenei stikls ir šķērslis. Mušu laist vaļā būtu neprāts, tas tāpat sarežģīto stāvokli neuzlabotu. Un Lapsene pate sāk sāpot no rūts uz rūti un sisties pret stiklu. Te nu bija lielās cerības.
Arī mūsu dzīvē tā dažkārt notiek. Kad Tu, cilvēks, esi nodomājis, ka Tev ir uzsmaidījuse Laime vai Laima, kas nu kuram, izrādās, ka ir sliktāk nekā tev šķitis. Ko darīt - izlem pats.
— Janka
Atsauces saite:
Ieraudzīju senu cīņu biedru ar cigareti rokā. Padomā tik, man ienāca prātā, re, ko dzīve izdara ar ideālistiem, saulainajiem Latvijas dēliem. Vēl tagad atceros, kā, vienu rītu iegāzies pie viņa istabā, redzēju, cik cītīgi viņš klāja gultu, cik ļoti baidījās no zirnekļiem, viņam pat bija svētglezniņa un visam pāri nosacīti veselīgs dzīvesveids bez negulētām naktīm un laikā nenodotiem rakstiem. «Darbs tāds stresains,» viņš man tagad paskaidro. Smēķējot jau pusgadu.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu zālīte nerviem »
