pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2003. gada 27. novembris 10:18 Trīs atsauksmes

saruna ar svešinieku

«Labdien, vai jums būtu mirklītis laika?» teica kāds vīrs, kuru tuvumā nebiju pamanījis. «Lūdzu,» es teicu, mazliet ieinteresēts, ko tad tādam no manis vajag. «Es zinu tikai to, ka neko nezinu. Kurš to teica?» Jā, es zinu, kurš. Protams. Nu man ienāca prātā, ka vecais būs kāds pseidofilosofs, kas, iedvesmojies no antīkajiem domas meistariem, laiku pavada tērzējot ar nepazīstamiem cilvēkiem un mēģinot apšaubīt viņu dzīves pārliecības.

«Jūs esat kādreiz domājis, kāpēc baznīcai uz jumta krusts ir kails, bet altāra krustā ir piesists Jēzus?» Es nebiju par to domājis. Tāpat es nekad nebiju aizdomājies, ka arī tumsa rada dzīvību, ka dabā var saskatīt cilvēkam derīgas mācības, kāpēc Andra Šķēles biroju iznesa tieši Omegas kutangi nevis kaut kāda tur policijas specvienība un kāpēc Maltas palīdzības ordenis nebaro cilvēkus, bet tikai sniedz transportu visā Latvijā. Tagad es zinu daudz. Nu es nezinu vien to, kāpēc neviens cilvēks negrib atzīties par sazvērestības teorijas piekritēju. Arī Jūlijs - tāds bija vecīša vārds - teica, ka tur nekādas sazvērestības nav.

Pajautāju, kāpēc Jūlijs tieši mani izvēlējies par sarunas biedru. Jā, es zināju, ka tādi ielas ļaudis trenējas psiholoģijā, ka viņi analizē skatienu, izskatu, izturēšanos. «Bet es esmu ļauns,» tā bija mana provokācija. «Nē, jūs neesat ļauns. Jūs esat viltīgs,» Jūlijs teica. «Jūs pasmaidījāt.» Laikam retais cilvēks, kurš mani neapsūdz smīnēšanā.

«Patiesība cilvēkus satuvina, meli - attālina. Skolotājs,» viņš teica, ar pirkstu parādīdams uz augšu. Viņam 1994.gadā nomirusi sieva, pēc pieciem gadiem - mīļākā un jau piecus gadus viņš ir bezpajumtnieks, iztiku pelnot ar savām komunikalbitātes un cilvēku novērtēšanas spējām. «Vispirms cilvēks domā, tikai tad grib. Es esmu dienējis specnazā, bijis Afganistānā, un tagad man ik dienu ir kaujas uzdevums - izdzīvot, un es to arī daru. Esmu tikko no slimnīcas, man jau ir bijuši trīs infarkti, bet es turos.»

Tramvaji man gāja un gāja garām, mēs tikai runājām un runājām, un es brīnījos un brīnījos, ka arī uz ielas dzīvojot, var nezaudēt cilvēciskumu. Par 50 santīmiem es biju nopircis sarunu biedru pusotrai stundai. Par 50 latiem droši vien sanāktu visam mūžam.



— Janka

 Raksturvārdi:

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Trīs atsauksmes

jauks stāsts, lai es apmekleetu sho lapu arī turpmāk.

bet vai patiess stāsts? vai varbūt Tu vienkārši cel savu vērtību, šitā te par labo zēnu izlikdamies? nē, nē.. es jau neuzbrūku. Nezinu, kāpēc, bet man kaut kāds ticamības moments vienbrīd pazuda. Laikam vienreiz jau kaut ko tādu rakstīju :))

Bet vispār – es saprotu kluss. Ja viņš/viņa nebūtu pirmais, es arī labprāt tādu komentu uzrakstītu.

es neesmu labais zēns. taču neparastības notiek. i want to believe



Meklēšana

Šī diena

  • Strauja, Gudrīte

pēdējās atsauksmes

  • Viktors: Ka man nav ko darīt man nužna palīdzīb matenē
  • Edijs: Ja mums ir foto un video materiāli, kur redzams, kā Koperfīlds pazudina brīvības statuju, ko tad tas …
  • Vitolds: Viena no skaistākajām vietām Latvijā!
  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Qeg
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velams no valmi…

izvēlēts raksts

Ir sajūtas, ko Holivudas kino man vienkārši nespēj parādīt. Cik esmu skatījies amerikāņu filmas – lai cik Oskariem bagātas, slavinātas un vērtīgas tās arī nebūtu, nekad neesmu sajutis, ka attēlotais varētu notikt realitātē. Es šeit nedomāju 3D kinoteātrus, kas ļauj noticēt, ka redzamais ir īsts. Vienalga, cik īstu attēlu un skaņu mūsdienu tehnoloģijas spēj panākt – tam nav īpaši liela sakara ar to, vai mēs tajā atpazīstam sajūtu par to, kas ir dzīve; to sajūtu, ko radām mēs paši vai kas rodas tieši mums. Dzīve var būt pilnīgs murgs, dzīve var būt viena vienīga pornogrāfija, dzīve var būt rozā krāsās, dzīve var būt smaga kā dzelzsbetona panelis – tikai padomā mazliet, un pamēģini saprast, kāda sajūta Tev ir par savu dzīvi. Sajūta, nevis automātiska situāciju pieņemšana, darbība vai bezdarbība. Es gribu, lai manī rada empātiju, liek dzīvot līdzi, nevis tikai skatīties un pakļauties filmas veidotāju paredzētajām emocijām, neizejot ārpus sižeta.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu pelēkais ekrāns »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas