Beidzot izdomāju, kas ir nihilisms. Nevis izlasīju vārdncā, bet izdomāju.
Tas ir tad, kad Janka sēc par Limp Bizkit dziesmiņu Hot Dog un ap to pašu laiku iedomājas, ka viņā droši vien ir palicis kaut drusciņ ideālisma.
— Janka
Atsauces saite:
zini, man arī bija pieredze ar limp bizkit vai kā viņu tur raksta. Reiz ieslēdzu tv, a tur mūsu slavenais murgs ztv. Nu, laikam bija man ļooti mazohistisks noskaņojums, tāpēc paliku un paskatījos kādu brīsniņu. Šokējos par visu – savu bijušo skolasbiedreni Anniju, viņas apģērbu, briesmīgo dikciju un visbeidzot neprofesionālo (nu, tjipa nesagatavoto) raidījuma vadīšanas stilu. Bet kulminācija sākās tad, kad sāka rādīt LB klipu, kur tie džeki mežā spēlē un pats galvenais džeks (laikam jau pats galvenais) ruporā rēc virsū nabaga džusītei, kas pieķēdēta pie krēsla. Kaut kāc VĀJPRĀC!!! Vienkārši trūkst vārdu. Un Tev tas tiešām patīk?
vai man Tevi pārsteigt sakot, ka es televizoru neskatos? neesmu redzējis nevienu viņu klipu. bet man patīk, ja kāds atnāk un pasaka taisnību
Laiku pa laikam atminos stāstu no Vika grāmatas -- par to, kā rūķītis vāc no sveces pilošo parafīnu, un, kad vecā svece ir izdegusi, viņam ir jauna vietā, un tas nekad nebeidzas -- jo arī no pēdējās sveces paliks pāri parafīns. Mana pirmā Bezgalība. Tas bija ļoti sen, un bērnībā man grāmata lāga nepatika. Varbūt tāpēc, ka tā nemaz nebija bērnu grāmata, lai arī bija bērniem domāta.
Pagājušās piektdienas vakarā zināmu laiku skatījos grāmatu plauktā un, sev par lielu brīnumu un prieku, to atradu. Tur jau tā bija — «Klaids pasaku zemē». Bet Tev būs stāsts par beigām — Sapnis II. Par to, ka viss īstenībā ir pavisam citādi. Par to, kas tikai pa retam ir satiekams un pēc tam atkal paliek svešs.
Es zinu. Es to atkal zinu.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Klaids pasaku zemē »
