Es eju visu nakti. Asfalts kūst man zem kājām, naksnīgās debesis debesis aicina sākt konstruktīvu dialogu ar meteoru, kas iznīcinās ne ta neiznīcinās vismaz kādu kontinentu. Es uz to neskatos, es eju tālāk.
Es eju visu nakti un nonāku rītausmā. Laika pilsēta ir man pie kājām. Tikai vārti ir ciet.
Morāle? Tev nebūs cita laiku iekārot kā vien savējo. Taču pasaulē ir hakeri, kas uzlauž Laika pilsētu un iegūst svešu laiku. Tā vienkārši notiek? Šaubos, jo Tavs Laiks ir tavs īpašums - atkaro to! Kam Tev bizness, kam Tev māja Kalifornijā, ja Tev nepieder pat laiks? Tu esi kļuvis par sava laika zagļu kalpu.
— Janka
Atsauces saite:
«Dzirdēju pa radio, ka kūlas dedzināšana it kā esot kaitīga veselībai. Kas par blēņām! Daudz kaitīgāka ir pārtika, ko mēs ēdam. Veikalā nopirktais biezpiens izrādās sasmacis, siļķes no stāvēšanas plauktos jau sasmakušas. Sava cukura mums arī vairs nebūs. Bet kūlu dedzināja un dedzinās. Arī es visu mūžu to daru. Citādi mēs sūdos un čūskās ieaugsim. Kur tad pavasarī lai liek sagrābtās lapas? Ņemat par labu, ko es sacīju,» pēc dedzīgās runas teica lasītāja un nolika klausuli.
Cēsu rajona laikraksts Druva, 4. aprīlis.
Kas vienkāršajai tautai no uguņu stāstiem par dedzināšanas sliktumu? Nospļauties!
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu ierunājās tauta »
