Es eju visu nakti. Asfalts kūst man zem kājām, naksnīgās debesis debesis aicina sākt konstruktīvu dialogu ar meteoru, kas iznīcinās ne ta neiznīcinās vismaz kādu kontinentu. Es uz to neskatos, es eju tālāk.
Es eju visu nakti un nonāku rītausmā. Laika pilsēta ir man pie kājām. Tikai vārti ir ciet.
Morāle? Tev nebūs cita laiku iekārot kā vien savējo. Taču pasaulē ir hakeri, kas uzlauž Laika pilsētu un iegūst svešu laiku. Tā vienkārši notiek? Šaubos, jo Tavs Laiks ir tavs īpašums - atkaro to! Kam Tev bizness, kam Tev māja Kalifornijā, ja Tev nepieder pat laiks? Tu esi kļuvis par sava laika zagļu kalpu.
— Janka
Atsauces saite:
pie visa vēl iztēloties neko
savu aizmiršanos un meitenes auksto roku
viņas krūtis kā vīlušās observatorijas
un savu piedzimšanu kā neizdevušos joku
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu pie lielās jūras »
