Pēcpusdiena. Tramvajs. Pie kādas kundzītes pienāca nīgra konduktore. «Vai, man laikam būs vēlreiz biļete jāpērk,» izsaucās kundzīte. «Mana ceļabiedrene mums abām nopirka biļetes, bet izkāpdama manējo neatdeva. Jā, laikam būs vēlreiz jāpērk...» Viņa jau izvilka no (savas) somas maciņu, lai konduktorei noskaitītu konkrētos santīmus, bet tad pēkšņi kāda cita kundzīte teica: «Nepērciet, es iedošu savējo, man tūlīt laukā jākāpj,» un pasniedza pirmajai kundzītei talonu. «Vai, liels paldies jums,» kundzīte izsaucās, kad viņas labdare kāpa laukā pa durvīm. «Th, nav par ko,» pēdējā diezgan nicīgi atteica un prom bija.
Kādas pāris pieturas tālāk, brīdī, kad tramvajs apstājās, no priekšā esošā vagona izkrita kāda tantīte, visi iepirkumu maisiņi aizskrēja kur nu kurais, puķītes izbira zemē. Tūlīt viņai klāt pieskrēja kāda cita tantīte un kāds zaļoksns jauneklis un palīdzēja cietušajai piecelties.
Atsauces saite:
Aizraujoši skatīties uz cilvēku, kas sapņo. Varbūt pat murgo. Ļoti aktīvi. Laiku pa laikam viņš sakustas, pagriežas uz otriem sāniem, tad atkal atpakaļ, dažkārt savā sapņošanas valodā izmezdams pa nesaprotamai frāzei un šad tad arī aktīvi žestikulēdams. Īpaši aizraujoši tas ir gadījumā, ja pētāmais cilvēks pa dienu diez ko runātnīgs un žestikulēt kārs nav. Taču sapņošana parāda viņa citādo būtību. Sapņi viņam ļauj būt citā realitātē ar citiem noteikumiem.
Tev nekad nav bijis tā, ka sapnis Tevi tura savā varā? Īpaši gadījumā, kad sapnīša vietā pie Tevis atnācis murgs. Padomā tikai - dažs labs pa dienu grib, bet nevar aizbēgt no šīs realitātes, bet pa nakti - no citas. Un abas tās taču ir īstas. Abas savā ziņā ir cilvēka iztēles auglis un abas tās var interpretēt attiecībā pret cilvēka pieredzi, attieksmēm un sajūtām.
Varbūt nemaz nav tik slikti, ka lielāko tiesu savu sapņu cilvēki aizmirst.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu nakts seriāls »
