31. jūlijs, M.ORG — Kādā piepilsētas zemnieku saimniecībā šonedēļ nosperta govs. Par nozieguma izdarīšanu aizdomas krīt uz Zibeni, kam jau iepriekš sistemātiski ir bijusi saķeršanās ar likumu.
Govju saimnieks intervijā aģentūrai M.ORG atzina — ir dzirdējis, ka tiek sperti lopi, bet līdz šim šķitis, ka tas mūsdienās notikt nevar. «Kriminogēno elementu priekšā esam bezspēcīgi. Tā ir valsts, vai kas?!» dusmīgs ir zemnieks.
Pēc policijas sniegtajām ziņām, Zibens gadiem ilgi ir spēris kokus, lopus, bojājis privāto un valsts īpašumu, tomēr allaž no likuma bardzības tam ir izdevies izbēgt.
Vietējais policijas inspektors Pērkons no komentāriem atsakās, norādot, ka jebkādas informācijas sniegšana var traucēt bīstamā noziedznieka meklēšanā un nodarījumu izmeklēšanā.
— nenopietno ziņu aģentūra M.ORG
Atsauces saite:
Labs, rakstiņš. Tikai varēja būt garāks. Tas tā kā būtu skaidrs ka Vietējais policijas inspektors Pērkons to neatbalsta, bet paparatsi gan jau kaut kādu ifo izraktu!
patiesi.lv līdzināmies? :)
Kādam jau tas ir jādara!
Satraukums, ko izraisīja Rīgas 40. vidusskolas skolotāja Vladislava Rafaļska izteikumi par savu nelojālitāti valstij, atgādina, kā lojālitātes jēdziens mūsdienu Latvijas sabiedrībā nereti tiek izmantots šķirošanai savējos un nepiederīgajos.
Latvieši, lai ko domātu un runātu par valsti, ir «lojāli», jo ir latvieši, turpretim par vairumu padomju gados Latvijā iebraukušo krievvalodīgo latviešiem ir zināms, ka viņi ir «nelojāli» — jo viņu uzskati un redzējums nesakrīt ar latviešu uzskatiem. Savukārt lojālitāte pati ir jēdziens bez nozīmes, tas tiek lietots nevis kāda cilvēka valstisko uzskatu kontekstā, bet gan, lai apzīmētu piederību pie kādas etnopolitiski lingvistiskās grupas.
Pasaki, kādā valodā tu runā tad, kad ar tevi runā latviski, un mēs pateiksim, vai tu esi lojāls. Tas ļauj latviešiem neskatīties pašiem uz sevi un to, cik lojāli esam mēs paši.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Par lojālitāti »
