pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 4 no 1 balsīm

mosties.org

2011. gada 11. maijs 14:25 Viena atsauksme

Ir.lv mediju karte

Mediju un politiķu karte

Izdevumā Ir.lv publicētā shēma, kurā parādītas politiķu un mediju attiecības, ir labs tīkla analīzes piemērs — glītā un saprotamā veidā tiek parādīts un atgādināts, cik daudzi cilvēki, kuriem ir (bijusi) darīšana ar politiku, ir saistīti arī ar medijiem. Tomēr vienlaikus mediju karte arī parāda, ka vilinājums izdarīt secinājumus tikai uz kādu esošu vai bijušu savienojumu pamata var būt lielāks, nekā tam būtu pamats.

Saikne vēl nenozīmē politizēšanu

Mediju kartē ir atrodama virkne ar politiku saistītu mediju cilvēku (piemēram, LNT un TV5 īpašnieks Andrejs Ēķis vai Saeimas deputāts un «Vesķi segodņa» žurnālists Nikolajs Kabanovs), kuriem ir reālas iespējas izmantot medijus atbilstoši savām politiskajām nosliecēm. Tomēr kartē ir iekļauti arī tādi, kuriem partejisku un/vai mediju piederību ir iespējams konstatēt, taču līnijas novilkšana starp viņiem un kādu politisku spēku/mediju neko daudz nestāsta par to, vai ietekme nudien ir un kāda tā ir.

Viens no cilvēkiem, kuri pieder otrajai grupai, ir Jānis Jurkāns. Viņš ir bijušais Latvijas ārlietu ministrs, bijušais Tautas saskaņas partijas priekšsēdētājs, bijušais «Sarkaņas centra» atbalstītājs. Tagad viņš ir (precīzāk, bija) «News Media Group» valdes priekšsēdētājs. «News Media Group» izdod laikrakstu «Teļegraf», taču tagad šis holdings ir nonācis Krievijas biznesmeņu īpašumā. Atminoties «Teļegraf» piedzīvojumus ar to, ka pēc kādas publikācijas tika veiktas pārmaiņas redakcijas sastāvā, nevajadzētu būt ilūziju par šī izdevuma redakcijas brīvību, taču — vai tam ir kāda saistība ar Jurkānu? Vai viņa neaktīvās attiecības ar politiku un vēl pirms brīža aktīvās attiecības ar mediju izdevniecību pats par sevi var būt pamats, ka no viņa mediju izdevniecība piedzīvo reālu politisku ietekmēšanu? Mediju karte uz šiem jautājumiem atbildēt nevar.

Politiķi un redakcijas

Latvijas mediju vidē izplatīta ir tāda parādība, ka ar politiku saistīti cilvēki iekļūst mediju izdevniecību valdēs. Piemērs ir a/s «Diena», kuras valdē netrūkst cilvēku, kuriem ir bijusi sadarbība ar oligarhiem. Jautājums, kāpēc gan tieši šie cilvēki nu strādā mediju uzņēmumā, ir vairāk nekā pamatots: pat ja neuzskatām, ka viņi pašlaik aktīvi pārstāv kāda politiskā spēka intereses, medijam, kurš vismaz formāli gribētu izskatīties neatkarīgs, vajadzētu padomāt par signālu, kāds šādi tiek raidīts.

Ja medijs pieder politiķim vai politiķa draugam, ir viegli saskatīt cēloņsakarību, ka medijs politiķim ir vajadzīgs tāpēc, lai par notikumiem stāstītu tā, kā politiķim vajag. Tanī pašā laikā politisku cilvēku atrašanās uzņēmuma valdē pati par sevi vēl nenozīmē, ka viņi nosaka redakcijas nostāju. Tas, ka diena pieder Šlesera biznesa partnerim Viesturam Koziolam, pats par sevi vēl nenozīmē, ka laikraksts «Diena» savās publikācijās nepārprotami atbalsta Šleseru. Īpašnieka attiecības ar politiku var būt tikai iemesls pārbaudīt viņa iespējamo ietekmi uz medija saturu, taču šāda ietekme nav uzskatāma par pašsaprotamu.

Taču runājot par mediju neatkarību un neietekmējamību, tieši redakciju neatkarība ir vissvarīgākais. Dažreiz politiskā ietekme redakcijas radītajā saturā ir nenoliedzama, dažreiz tā var nebūt, neskatoties uz to, ka valde ir pilna ar politiķiem. Līdz ar to mediju karte, kur starp politiķiem, partijām, iestādēm un medijiem ir savilktas līnijas, par mediju politisko pakļautību stāsta mazāk, nekā šāds attēls vilina domāt. Mediju karte var būt tikai pētījuma sākums, nevis pētījuma rezultāts.

Selektīvitāte saišu izvēlē

Vēl, protams, ir visai interesanti, cik rūpīgi ir aplūkota vienu politisko spēku un mediju saistība, novārtā atstājot citus.

Pat nerunājot par pieticīgo «Vienotības» tīklu, netrūkst arī citu piemēru: tas, ka «Visu Latvijai!» līderis Raivis Dzintars ir bijušais «Latvijas Avīzes» žurnālists, diagrammas sastādītājai nez kāpēc nav bijis licies ievērības cienīgi. Jā, oficiālas saiknes vairs nav, taču tādas nav arī Jurkānam ar politiku, turklāt būtu grūti noliegt, cik ļoti liela nozīme «Visu Latvijai!» politiskajos panākumos ir bijusi tieši «Latvijas Avīzei».



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , , , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Viena atsauksme

ir kas?

Taču tieši redakciju neatkarība ir tas, nudien ir svarīgi, runājot par mediju neatkarību.



Meklēšana

Šī diena

  • Dzelde, Zenta, Zelda
  • 1990. gada 15. augustā Tukumā autoavārijā bojā iet grupas «Kino» līderis Viktors Cojs

pēdējās atsauksmes

  • Viktors: Ka man nav ko darīt man nužna palīdzīb matenē
  • Edijs: Ja mums ir foto un video materiāli, kur redzams, kā Koperfīlds pazudina brīvības statuju, ko tad tas …
  • Vitolds: Viena no skaistākajām vietām Latvijā!
  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Qeg
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velams no valmi…

izvēlēts raksts

Ja video nogalināja radio zvaigzni, tad internets ir iznīcinājis seksu pa telefonu. Paskat, cik nemanāmi pagaisušas pērnā gadsimta 90. gadu Latvijas anti kultūrzīmes – 900. un 909. sērijas tālruņa numuri, ko rādīja TV reklāmās vēlu vakarā un drukāja arī šur tur presē.

Kad maksas telefona zvani kļuva populāri, bija ļaudis (bieži vien pensionāri un citas seksuāli aktīvas personas), kam «Lattelekom» piesūtīja desmitu un simtu latu rēķinus par sarunām, kuras līnijas abonenti nebija gribējuši un par par to veikšanu nebija zinājuši. Drīz klienti jau varēja pieprasīt, lai no viņu līnijām uz maksas numuriem nemaz nebūtu iespējams piezvanīt. Bet kur vairs tagad seksa brīvības pirmais vilnis? Ir taču internets, maksas un bezmaksas seksfilmas, webkameras un čati ar meičām, sms pornogrāfija. Kam gan vairs nepieciešami audiālie seksuālie kontakti?

Jā, draugs, interneta revolūcija patiešām ir notikusi.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu seksa pakalpojumu metamorfozes »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas