pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2010. gada 13. decembris 12:45 Komentāru nav

Latvijas žurnālistu raksturojums

Latvijas žurnālisti, salīdzinot ar kolēģiem Eiropā, strādā relatīvi mazāk, tomēr vairāk izjūt stresu, daudzi no viņiem ir saskārušies ar žurnālistu uzpirkšanas gadījumiem, bet uzskata, ka viņiem darbā ir liela brīvība izvēlēties tēmas, — šādi secinājumi lasāmi «Reuters» Žurnālistikas pētījumu institūta veiktās aptaujas rezultātu apkopojumā.

No septiņās valstīs aptaujkātajiem 2 320 respondentiem Latvijas žurnālistu ir vien 79. Tas ir krietni mazāk nekā no Igaunijas, kur anketu aizpildīja 277 žurnālisti. Tāpēc — lai arī rezultāti ļauj izdarīt minējumus par žurnālistikas vidi Latvijā, tomēr dati diez vai ir precīzi. Turklāt šāda aptaujas metode — izsūtot lūgumus aizpildīt anketu internetā — pati par sevi nevar pretendēt uz rezultātu reprezentatīvitāti.

Aptaujātie žurnālisti strādā vidēji astoņarpus stundas dienā. Zviedrijas un Latvijas žurnālisti vidēji retāk nekā citviet strādā ilgāk par astoņām stundām dienā, lai arī iespēja, ka jāstrādā 12 un vairāk stundas dienā, žurnālistiem Latvijā ir lielāka nekā Zviedrijā un Lielbritānijā.

Spiediens žurnālistu darbā

Latvijas un Igaunijas žurnālisti mazāk nekā citu valstu pārstāvji domā, ka viņiem trūkst laika satura radīšanai un faktu pārbaudei, tanī pašā laikā Latvijas žurnālisti atzīst, ka viņiem trūkst laika tēmas izpētei. Neskatoties uz to, Latvijas žurnālisti darbā izjūt paaugstinātu stresa līmeni, ko pārspēj tikai Itālijas žurnālistu pieredze. Tomēr Itālijas žurnālistiem, atšķirībā no latviešiem, vairāk trūkst laika arī satura radīšanai un faktu pārbaudei.

Žurnālistu priekšstati par autonomiju

Latvijas žurnālisti salīdzinot ar kolēģiem citās valstīs jūtas krietni brīvāki savā darbā. Viņi vairāk nekā citi izjūt ārējās ietekmes — mazāk sūdzas par vadītāju, avotu vai redakcijas politikas spiedienu, savukārt sabiedrisko attiecību nozares pārstāvju mēģinājumus ietekmēt savu darbu viņi novērtē krietni zemāk nekā vidēji Eiropā.

Šos optimistiskos datus citādā gaismā parāda atbildes uz jautājumu par pieredzi ar korupciju žurnālistikas nozarē. Žurnālistiem bija jāatbild uz jautājumiem, vai viņi savā darbavietā ir pieredzējuši «neatbilstošas atlīdzības» saņemšanas gadījumus un vai ar tādiem ir saskārušies visas savas karjeras laikā.

Pašreizējā darbavietā pieredzētās korupcijas līmenis, kā sagaidāms, ir krietni zemāks nekā visas karjeras garumā pieredzētās, un karjeras griezumā līderes ir Latvija un Itālija — pieredzi ar kukuļošanu ir atzinuši attiecīgi 56 un 59 procenti respondentu. Igaunijā turpretim rādītājs ir 34 procenti, Polijā 27, Lielbritānijā — 24.

Žurnālistu pieredze ar korupciju darbā

«Lai arī bija sagaidāms, ka Itālijā un Latvijā būs augstāki korupcijas rādītāji nekā, piemēram, Lielbritānijā un Zviedrijā, (vispārējās atšķirības korupcijas līmenī ir parādījuši citi pētījumi), tomēr atšķirība tomēr ir būtiska,» raksta pētījuma autori. Viņi gan norāda uz Latvijas rezultāta uzticamības trūkumu, jo respondentu skaits ir neliels, tomēr atzīmē, ka šie rezultāti kopumā saskan ar citu pētījumu rezultātiem par korupciju medijos šajā valstī.

Pētījumā izveidoti arī Eiropas žurnālistu tipi, no kuriem Baltijas valstīs (precīzāk, Latvijai un Igaunijai) biežāk izplatītais ir «Pozitīvai darba kultūrai piemērotie»:

Šiem žurnālistiem ir vidēji labākas darba attiecības un spēcīga sajūta, ka ar darba devējiem viņiem ir kopējas vērtības. Pastāv augsts savstarpējās uzticēšanās līmenis starp darba devēju un žurnālistu, un žurnālisti uzskata, ka viņiem ir plašas brīvības un neatkarība darbā. Tas nozīmē, ka pastāv laba pozitīva saskaņa starp mediju organizācijas darba kultūru un žurnālista centieniem un vērtībām.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Komentāru nav



Meklēšana

Šī diena

  • Sergejs, Svetlana, Lana
  • 1919. gada 28. septembrī dibināta Latvijas Augstskola. 1923. gadā to pārdēvē par Latvijas Universitāti

pēdējās atsauksmes

  • Viktors: Ka man nav ko darīt man nužna palīdzīb matenē
  • Edijs: Ja mums ir foto un video materiāli, kur redzams, kā Koperfīlds pazudina brīvības statuju, ko tad tas …
  • Vitolds: Viena no skaistākajām vietām Latvijā!
  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Qeg
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velams no valmi…

izvēlēts raksts

Atvedām Tev sveicienus no brīnumu zemes Baltkrievijas un akmenī kaltās pilsētas Minskas. Dažu dienu skrējienā satikām gan baltkrievu un ārzemju studentus, gan opozicionārās Baltkrievijas Tautas frontes pārstāvjus, gan izpalīdzīgus miličus un omoniešus, gan birokrātiski totalitāras kopmītņu komandantes.

Ļeņins pie parlamenta ēkas, simts tūkstoši rubļu kabatā (kādi 25 lati), plakāti «60 лет великой победы» katra veikala skatlogā, drudžaini pilsētas uzkopšanas darbi, tīras platas ielas bez sastrēgumiem un bruģētas ietves, staļinisma laika arhitektūra lielās devās, īpašās pārdevējas un citi iespaidi. Sākotnējais iespaids, ka Baltkrievija ir vieta, kur ir saglabājies vēl kaut kas īsts, tika pārformēta par konstatējumu, ka šī vieta ir nereālāka nekā citas līdz šim redzētās. Pilsēta kā dzīvs muzejs, kas aicina pie sevis ar sirpjiem un āmuriem, Kirova un Marksa ielu, Centrālo bērnu parku un citiem atribūtiem, kas tik labi piestāv manai bērnībai. Dzīva pilsēta ar milzīgiem dzīvojamo māju kompleksiem un nedzīvu, monumentālisma elpu pašā viducī. Ko tādā var darīt? Kā tādā var dzīvot?

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Baltkrievija: ziņojums par politisko situāciju »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas