Rīga nav velosipēdistiem pati ērtākā pilsēta. Dome šogad gan sasparojās uzbūvēt veloceliņu no centra uz Berģiem, celiņi ir arī no Imantas uz Vecīgu, no Mežaparka uz Vecmīlgrāvi un vēl daži. Tomēr arī tas nav daudz.
Bet, kamēr pilsēta pārkārto prioritātes, cilvēki rīkojas, un celiņus veido paši. Ar krītiņiem zīmēts un krāsots celiņš līdz pirmajam lietum ir iekārtots Miera ielā.
Ik pēc dažiem metriem ir uzzīmēts velosipēds, turklāt velosipēdiem ir atšķirīgi modeļi un attēloti arī dažādi aksesuāri, piemēram, gaismiņas. Šur tur ir uzvilktas arī bultiņas, kas parāda, ka īstais virziens ir uz Dailes teātra pusi, nevis otrādi.
Jāteic gan, ka riteņbraucēju un gājēju iespējas sadalīt telpu šis risinājums neko daudz neuzlabo, jo ietves tomēr ir ierobežotā šaurumā, un gājējiem nav pārlieku lielas bijības ne pret oficiāliem, ar nenomazgājamu krāsu iezīmētiem celiņiem, ne pret krīta strīpām.
Pa nakti celiņu zīmējušie ļaudis nav rēķinājušies arī ar to, ka no rīta atbrauks mašīnas un paņems atpakaļ to, kas tām pienākas, proti, visu. (Ceļazīme šajā vietā mašīnām uz ietves stāvēt atļauj.)
Kad pa ietvi starp gājējiem tomēr izložņāts un nonākts Miera, Brīvības un Šarlotes ielas krustojumā, sagaida uzraksts, kas retā latviešu valodas dialektā vēsta: «Turpini tālāk pa šauro balto strīpiņu!!! Zienient viens etru un būs labi!»
— Janks
Raksturvārdi: ieraudzīju, rīga, velosipēds
Atsauces saite:
Kas tas ir par dialektu?
Tas ir “dialekts”.
The Dialekts.
Ielas dialekts YO!
tā laikam tā @iRideRiga akcija
Jā, tā ir daļa no Survival Kit.
«Laiks modināt instinktus,» aicina stacijas krātiņa «Origo» pavasara reklāmas plakāts. Uzrunājoši, es piekritu, ieejot «Rimi», un, ļāvies zemāko instinktu varai, nopirku pepsikolu.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu reklāma -x »
