Rīga nav velosipēdistiem pati ērtākā pilsēta. Dome šogad gan sasparojās uzbūvēt veloceliņu no centra uz Berģiem, celiņi ir arī no Imantas uz Vecīgu, no Mežaparka uz Vecmīlgrāvi un vēl daži. Tomēr arī tas nav daudz.
Bet, kamēr pilsēta pārkārto prioritātes, cilvēki rīkojas, un celiņus veido paši. Ar krītiņiem zīmēts un krāsots celiņš līdz pirmajam lietum ir iekārtots Miera ielā.
Ik pēc dažiem metriem ir uzzīmēts velosipēds, turklāt velosipēdiem ir atšķirīgi modeļi un attēloti arī dažādi aksesuāri, piemēram, gaismiņas. Šur tur ir uzvilktas arī bultiņas, kas parāda, ka īstais virziens ir uz Dailes teātra pusi, nevis otrādi.
Jāteic gan, ka riteņbraucēju un gājēju iespējas sadalīt telpu šis risinājums neko daudz neuzlabo, jo ietves tomēr ir ierobežotā šaurumā, un gājējiem nav pārlieku lielas bijības ne pret oficiāliem, ar nenomazgājamu krāsu iezīmētiem celiņiem, ne pret krīta strīpām.
Pa nakti celiņu zīmējušie ļaudis nav rēķinājušies arī ar to, ka no rīta atbrauks mašīnas un paņems atpakaļ to, kas tām pienākas, proti, visu. (Ceļazīme šajā vietā mašīnām uz ietves stāvēt atļauj.)
Kad pa ietvi starp gājējiem tomēr izložņāts un nonākts Miera, Brīvības un Šarlotes ielas krustojumā, sagaida uzraksts, kas retā latviešu valodas dialektā vēsta: «Turpini tālāk pa šauro balto strīpiņu!!! Zienient viens etru un būs labi!»
— Janks
Raksturvārdi: ieraudzīju, rīga, velosipēds
Atsauces saite:
Kas tas ir par dialektu?
Tas ir “dialekts”.
The Dialekts.
Ielas dialekts YO!
tā laikam tā @iRideRiga akcija
Jā, tā ir daļa no Survival Kit.
Pavisam siltajās dienās ir savādi pieredzēt pusaizmirstas sajūtas. Stāvi trolejbusa pieturā saules staros un iedomājies: «Tā, šis tātad nozīmē, ka ir karsti.» Tu jūti miklumu uz pieres, jūti asfalta smaržu, jūti vēl daudz ko tādu, kas pēdējiem diviem gadalaikiem nav raksturīgs, un saproti, ka gandrīz jau aizmirsies tas viss. Un jaku to novelc nevis tāpēc, ka sajūti karstumu, bet tāpēc, ka izdomā — varētu būt, ka ir karsts.
Un tad vēl pirmais pavasara lietus. Grasoties iet ārā, ieraugi, ka līst. Pa durvju stiklu skaties, minstinies, iedomājoties, kas tas īsti ir — lietus. Auksts, slapjš, ar vēju sejā? Nē, remdens, lielu lāšu zaļuma un atpakaļ atdotu smaržu lietus — no tā nav jāvairās, tie taču aprīļa pilieni. Go looking for the summer.
Look deep into the april face
A change is clearly taking place
Looking for the summerRemember love how it was the same
We scratched and hurt each other's growing pain
We were looking for the summer.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu aprīļa dienas »
