«Man šķiet savādi, ka mediji uzmanīgi brīdina par saturu, kas saistīts ar seksu, vardarbību vai necenzētu leksiku, bet nepastāv marķēšanas sistēmas nevīžīgai žurnālistikai vai cita veida apšaubāmam saturam,» raksta Toms Skots.
Viņam ir risinājums: etiķetes, ko līmēt laikrakstos, lai brīdinātu par ziņām, kas tapušas, pārkopējot preses relīzes, sabiedrisko attiecību uzņēmumu sponsorētiem «pētījumiem», neuzticamu, apšaubāmu avotu izmantošanu, mēģinājumiem slēpt redakcijas vai autora pozīciju vai stingrības trūkumu žurnālistu attiecībās ar intervējamajiem.
Esmu iztulkojis T. Skota radītās etiķetes latviski — tās tagad var izdrukāt uz līmējošā papīra un doties brīdināšanas misijās. Prese gan nav vienīgais mediju veids, kas pakļaujams šāda veida «pēcapstrādei», un arī televīzijas un interneta portāli tāpat ir pelnījuši savus marķējumus un brīdinājumus.
— nııtŕø
Raksturvārdi: šlesers, žurnālistika
Atsauces saite:
Ainārs un LIDOSTA!!
Nau ko patērēt “masu” medijus, tad arī nebūs problēmas.
Vai tik pareizāk nebūtu
“Žurnālistam nav izpratnes par aplūkoto tēmu”
nevis
“Žurnālistam par aplūkoto tēmu nav izpratnes”
?
Mani vairāk Latvijas medijos kaitina kas cits. Raksts sākas ar skaļu virsrakstu, kurš tālāk tekstā tiek apgāzts/pārfrāzēts. Un pats teksts nav garāks par pāris teikumiem, lai gan lielākoties pietiktu ar vienu teikumu – virsrakstu. Gandrīz nekur nav rakstu, kur žurnālists būtu iedziļinājies tēmā.
extropy, nedomāju, ka viens variants ir “pareizāks” par otru — atšķirība ir niansēs.
Holms, mans pēdējā laika favorīts ir Tehniskā apskate beidzas traģiski. Radoši paplašina vārda “traģēdija” nozīmi.
Holmss žurnaļugas laikam domā, ka cilvēki tālāk par virsrakstu nelasa.
prese pēdējo piecu gadu laikā ir degradējusies. jaunie žurnaļugas no skolas soliņa tikuši pie rakstīšanas savas smadzenes ir atstājuši uz plauktiņa lai nesamaitājas. es neatminos kad es pēdējo reizi esmu lasījis intervijā uzdotu žurnālista jautājumu – “vai jūs to varat pamatot?”. intervējamais var pateikt debesu brīnumus un neviens žurnālists pat neprasīs lai pamato. nu pateica pēcis, ka mēs ejam dibinā ar virsskaņas ātrumu, super, piekabina virsrakstu “dibinā” un atiet skaitīt tirāžu. bet pajautāt – kādi makro- un mikroekonomiskie rādītāji liecina par iešanu dibinā neviens nevar. es nojaušu, ka pat ja uzdos šādu jautājumu – nesapratīs atbildi. un tāpēc neprasa.
Citētā ideja nav slikta, bet man akurāt ir radušās aizdomas, ka tu pats par šo ideju pārāk daudz sapriecājies un pārāk ātri pasniedzi tālāk. Varēji nedaudz vēl padomāt un pagremot, jo līdz galam vairākus no tiem uzrakstiem nesapratu un ar Wikipedia informāciju Latvijā neviens īpaši neaizraujas.
Mr. Serge, ja Tu nesaprati, tad jāpadomā un jāpagremo ir Tev, nevis man.
Man uz galda mētājas trīs atslēgas. Paņemam rokās enciklopēdiju un lasām - viena vārtiem, otra durvīm, trešā - kaut kādai tur sirdij. Nu, ko, laiks celties un grābt to, ko vēl var pagrābt. Pienākam pie vārtiem, neviena atslēga, protams, neder. Izplēšam enciklopēdijas lapas, enciklopēdiju pārmetam pāri vārtiem un paskatāmies uz atslēgām - magnētiskās mikroshēmu atslēgas ir bezspēcīgas, ja vajag vaļā dabūt 3 tādas senatnīgas durvis ar Ulmaņlaikos kaltām slēdzenēm. Bet lauzni lietot neļauj principi. Tā nu man nav atdarīti ne vārti, ne durvis un vismazāk jau kaut kāda tur sirds. Tehnoloģiju nesavietojamība?
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu pie ieejas »
