Kas ir latviskums? Kur to meklēt mūsdienu Latvijas kultūrā?
Var aiziet uz Jaunā Rīgas teātra izrādi «Ziedonis un visums», kas var būt Alvja Hermaņa versija par Ziedoni latvieti; var padomāt par vidējā latvieša tipiskajām vai stereotipiskajām rakstura iezīmēm; var lasīt tautasdziesmas un neiedziļinoties pieņemt, ka tas, kas rakstīts tajās, attiecas uz mūsdienu Latvijas sabiedrību.
Tomēr Latvijas kultūrā ir cikliski notikumi, kas mūsdienu latviskuma izpratnes divās galējībās parāda jo spilgti. Vieni ir Dziesmusvētki, kad Rīga skan citādāk, sejas ir citādas un ņirbas citādas. Otri ir Jāņi, kuros «oficiālais» skaņu celiņš ir «Latvijas Radio 2» vai arī cita šīs raidstacijas formātam atbilstoša mūzika.
Ir pārsteidzoši, kā pirms Jāņiem visapkārt parādās šis repertuārs, un cilvēki sajūt, ka tas ir tas, kas iederas svētkiem. Veikalos un kafejnīcās, kur citkārt skan rietumu popmūzika, vairākas nedēļas pirms Jāņiem parādās «Latvijas Radio 2». Cilvēki, kas citkārt klausās radiostaciju tipisko pop-rok-disko mūziku, pēkšņi sajūt, ka šlāgeri latviešu valodā ir atbilstošā skaņa. Jāņos šis repertuārs kļūst tikpat godājams kā «Gaismas pils» Dziesmusvētkos.
Pirms pāris nedēļām pilsētā no kādas mašīnas skanam dzirdēju skanam «Saulkrastu kapelu». Tas bija nelaiķa Ulda Dukas projekts, kura atskaņotā dziesma «Rudens roze» 90. gadu sākumā bija pamatīgs grāvējs, un «Vecā ratiņa» aptaujā ieguva 1. vietu. Viņi piedalījās šī laikmeta mūzikas skanējuma definēšanā, kas deva iespēju arī citiem mūzikas diletantiem iegūt lielāku atzīšanu un populāritāti. Dziesmas tautiski saprotamā vienkāršība, kā izrādījās, latviešus uzrunā ne sliktāk par Raimonda Paula zelta gadu džeziskajiem piesitieniem un Imanta Kalniņa dažādības intelektuālajiem elementiem.
«Saulkrastu kapelas» Last.fm apraksts ir precīzs savā tiešumā, un vienlaikus tā ir apsūdzība tai sajūtai, kas reizi gadā latvietī atmodina viņa kultūras un nācionālo piederību:
«Saulkrastu kapelas» unikālo skaņu veidoja ar muzikālo dzirdi neapveltītā Dukas vokāls un lēta «Casio» tipa sintezatora aranžējums.
Kopš 90. gadiem «Latvijas radio 2» ir mazliet mainījies un šādus nemūzikālus un prastus ansambļus ir nomainījuši citi, kuru vokālisti vismaz nedzied šķībi un kuru aranžējums ir mazliet labāks, bet latvieša gaume paliek nemainīga, un «Latvijas radio 2» joprojām ir populārākā radiostacija Latvijā.
Atsauces saite:
lastfm apraksts ir arī nedaudz cinisks ;-D
“Uldis Duka died in an automobile accident on October 20, 2006, effectively putting an end to any possibility of a reunion.”
Es neticēju, ka es to jelkad teikšu, bet, salīdzinot ar šo muzīku, duets “Sandra” izklausās kā bel canto.
Mūsdienās cilvēks, kas savu mērķu sasniegšanai un savu domu paušanai izmanto vien tiešo kontaktu ar iespējamo mērķauditoriju, ir neveiksminieks. Masu saziņas līdzekļu pastarpinātā komunikācija, vienalga, televīzijas, avīžu vai interneta izdevumu formā, ik dienas pierāda savu pārākumu.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu masu komunikācija ir cīņu lauks »
