pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2010. gada 18. jūnijs 10:07 Komentāru nav

«Divas trešdaļas» un laikraksti internetā

Ģirts Ozols

«Draugiem.lv divas trešdaļas ieņēmumu pērn veidoja nestandarta reklāmas risinājumi» un, lai portāli pelnītu, ir «nepieciešami profesionāļi, kas to spēj nodrošināt», — tā intervijā Nozare.lv saka Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols (kopija).

Paši Draugiem.lv, gada sākumā informējot par savu finanšu stāvokli, gan paziņoja, ka portāla pamatdarbība ļauj nopelnīt 66 procentus naudas, bet reklāmas ieņēmumi bijuši 33 procenti no kopējā uzņēmuma kopējā neto apgrozījuma.

Intervijā Ģ. Ozols izsaka arī dažus diskutablus un ar faktiem nebagātinātus apgalvojums par laikrakstiem un portāliem.

Ko nozīmē «izgāzties»?

Jautāts, vai internets «apēd» presi, Ģ. Ozols sākumā prātīgi pastāsta, ka no laikrakstiem cilvēki gaida analīzi, kas laikraksta formātam ir piemērota, lai arī lasītājiem netiek sniegta. Bet tūdaļ pēc tam paziņo, ka visas laikrakstu interneta versijas, izņemot db.lv, ir izgāzušās, jo, «tā vietā, lai pozicionētos un stiprinātu analītiku, viņi gāja iekšā internetā, ko nepārzina un neizprot».

Lai varētu teikt, ka interneta portāls ir neveiksmīgs, ir nepieciešami kādi skaitliski rādījumi: vai nu reālie ieņēmumi, vai arī apmeklētāju skaits. Interneta vidē šie rādījumi mēdz nebūt viens un tas pats — piemēram, «Facebook», lai arī ir pasaulē populārākais sociālais tīkls, tomēr tas nebūt vēl nenozīmē milzīgu peļņu.

Kā ir ar laikrakstu interneta versiju tīmekļa vietu ienesīgumu, ne man spriest, bet par apmeklētājiem lai stāsta «Gemius». Viņu statistikas sarakstā diena.lv, ko Ģ. Ozols min kā spilgtāko piemēru, kur izdevēji ir ieguldījuši līdzekļus un nav saņēmuši gaidīto atdevi, ar 202 295 apmeklētājiem maijā atrodas 14. vietā, savukārt «veiksmes stāsts» db.lv ir tikai 31. vietā ar 96 308 apmeklētājiem. «Delfiem» ir 669 868.

Db.lv rādīšana par portālu labo piemēru daudzu gadu garumā, ko darījuši arī citi speciālisti, mani nebeidz mulsināt. Līdz pašreizējai dizaina versijai db.lv bija slavens ar freimiem, kā dēļ ritjosla kontrolē tikai daļu no ekrāna, kā arī raibām un nepārskatāmām izvēlnēm un mazajiem burtiņiem uz brūnā fona. Tagadējais db.lv izskatās labāk, tomēr ar to nepietiek, lai portālu slavētu.

Ja ir kāds laikraksta portāls, kas ir ieguldījis pamatīgu naudu, bet bez attiecīgas vadības un auditorijas piesaistīšanas pūliņiem nav sagaidījis vēlamo rezultātu, tad tas ir «Latvijas Avīzes» la.lv. Nevienam citam portālam Latvijā nav tik brīnišķīgas iespējas pilnībā un ērti izšķirstīt visu avīzi un neviens cits portāls tik ļoti neprovocē nepirkt avīzi, jo ir tik viegli to izlasīt bez maksas, kā LA (tiesa, šai avīzei ir cits auditorijas segments, un risks, ka interneta auditorija apēdīs drukātās versijas auditoriju, ir mazāks). LA portāls pamatā piedāvā tikai avīzes publikācijas, un ir maz cita, atsevišķa, operatīva satura. Atšķirībā no Ozola kritizētās diena.lv, kas dienas gaitā publicē gan ziņas, kas pēcāk izvērstāk parādīsies laikrakstā, gan to, kas laikrakstā nav iegājis, kā arī mudina cilvēkus avīzi iegādāties.

Kopumā — pēc Ozola loģikas sanāk, ka laikrakstiem arī turpmāk vajadzētu turpināt gulēt un izlikties, ka internets «vēl ir jauns medijs», un tur nav ko darīt, un nevis mācīties un pārbaudīt, kas darbojas un kas nē.

Sociālo mediju miglainais glābiņš

«Ņemot vērā, cik strauji iedzīvotāji atstāj valsti, jo īpaši jaunā paaudze, ir grūti paredzēt, ka tuvākajos divos trijos gados klasiskie ziņu portāli strādās ar pozitīvu bilanci,» saka Ģ. Ozols. Vispār jau gan ir tā, ka viens no interneta vides atšķirīgajiem aspektiem ir ģeografisko robežu nozīmīguma mazināšana, un, ja tā, nav starpības, vai «Delfus» lasa Latvijā vai Īrijā — tikmēr, kamēr vēl vispār lasa un interesējas, kas notiek tēvu zemē.

Risinājumu reklāmas ieņēmumu un auditorijas piesaistē Ozols redz sociālajos tīklos. Protams, ir tikai laika jautājums, kad kāds no lielajiem portāliem uztaisīs sociālo revolūciju un ļaus cilvēkiem, kas atver portāla pirmo lapu, lasīt to, kas viņus interesē, tomēr es mazliet šaubos, vai tas ir tas, ko pašlaik no «Delfiem» gaida portāla mērķauditorija.

Drīzāk šī auditorija gaida, lai tikai tur nekas nemainītos un tie būtu vecie labie pierastie «Delfi», kuros katrs stūrītis tik zināms.

Un vēl pašreizējā auditorija grib vietu, kur kārtīgi atlaist komentāros ar maksimāli mazu moderāciju un lielu brīvības sajūtu, ka var teikt visu, kas patīk. Sociālie portāli ar reģistrēšanos un autorizēšanos šajā ziņā pat darbojas kā pretspēks.

Nevar noliegt, ka lietotājiem dodot vaļu piegādāt vairāk sevis veidota satura nodrošina labumu arī portālam, kurš šādā veidā papildinās ar jaunu informāciju neatkarīgi no redakcijas, bet nebūsim arī naivi par cilvēku gatavību ieguldīt daudz pūļu laba satura radīšanai bez maksas. Cilvēkiem, kas to vēlas darīt, jau tagad ir plašas publicēšanās iespējas, bet, kas notiek, ja visiem, kas vēlas, ļauj rakstīt rakstus, var redzēt, paraugoties uz Tribīni. Tā, lai arī īpašniekiem izmaksā relatīvi lēti, tomēr labuma arī īsti nekāda.

Ar sociālajiem medijiem var atrast jaunas nišas, bet ne jau izkonkurēt «Delfus». «Delfi» un pārējie no lielā trijnieka pašreizējā formā nomirs tikai tad, kad nomainīsies paaudze.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Komentāru nav



Meklēšana

Šī diena

  • Asna, Asne, Zaiga

pēdējās atsauksmes

  • Viktors: Ka man nav ko darīt man nužna palīdzīb matenē
  • Edijs: Ja mums ir foto un video materiāli, kur redzams, kā Koperfīlds pazudina brīvības statuju, ko tad tas …
  • Vitolds: Viena no skaistākajām vietām Latvijā!
  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Qeg
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velams no valmi…

izvēlēts raksts

Bardu koncerts vienlaikus sagādāja un nesagādāja pārsteigumus. Helēnas Kozlovas uzstāšanās bija viens no patīkamākajiem atklājumiem. Savukārt Kaspars Dimiters ar dēlu — lai gan sākotnēji dziedāja dziesmas no visnotaļ gaišā albuma «Krusta skola», tomēr uzstāšanos beidza ar kādu nesen sacerētu balādi, kas labi izteica dziesminieka attieksmi un lomu šajā bardu pasākumā — par meiteni ar kokli/kolu un saulainām cirtām/kailām krūtīm.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu meiča ar saulainām cirtām un kokli »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas