pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2010. gada 19. maijs 12:54 Trīs atsauksmes

Kamene ledus balonā

Kasparam Dimiteram sanācis brīnišķīgs jaunais albums Kamene ledus balonā. Tas ir viegls, pat gaišs un bez sociāli politiskas sāpēšanas. Albums krietni atšķiras no tā, ko no viņa varētu sagaidīt, spriežot pēc izpausmēm un tēmām, ar kurām viņš pēdējos gadus ir bijis zināms publiskajā telpā.

Sāpēšana gan nekur nav pazudusi, bet viņš, šķiet, ir iemācījies to paskatīties kā samierinoties, pieņemot un pat tā kā pasmaidot par sevi.

Šajā albumā Dimiters kļūst vienkāršāks gan melodiski, gan arī lirikā, kas dažkārt izskatās pēc valodiskas spēles un stāsta, kurš labi skan.

The Doors ir vaļā ir labs piemērs — kultūrcitātiem bagātināts teksts («vairs negribas man Vanšu tilta stabā, jo manī nav tā cēlā, skaistā, labā, ne virsaitī, ne Morisona rēgā, lai cik šie abi gudri man te sprēgā») ar vienkārši simetrizētu melodiju, kas vienlaikus sanākusi ārkārtīgi lipīga.


The Doors ir vaļā

Pie citām pērlēm jāmin Himna asarām, «Ōda ģitārai», tituldziesma un Ēdīsim plūmes. Iespējams, ka tieši šī, pēdējā dziesma ir atslēga uz albuma noskaņu. Dziesma par to, ka jāizmet televizors pa logu un satelīta šķīvis ir jāizmanto par plūmju bļodu, ir kā aicinājums atgriezties no mediju realitātes īstajā, tajā, kur notiek kas svarīgāks, nekā rāda televīzijā. Un, kad tas ir izdarīts, atliek spēka ne tikai, lai sāpētu, bet arī, lai būtu.


Ēdīsim plūmes


Ōda ģitārai


Kamene ledus balonā

Šis vairs nav Dimiters, kurš dzied par ubagiem, dzīves sistajiem un nelaimju piemeklētajiem. Viņš nav arī tas Dimiters, kurš darināja «Krusta skolu» un pat ne tas, kuram pieder skaudri liriskais «Dzīvie uz salas». Lai arī skanējuma ziņā «Kamene ledus balonā» «Dzīvajiem uz salas» līdzinās, tomēr skatījums ir cits. Apcerīgāks, mierīgāks un mazāku vērību pievēršot tai pasaulei, kas viņam nepatīk.

Mēdz būt tā, ka lielie mūziķi ar gadiem muzikālo piepildījumu atklāj minimālismā un no plašuma iet dziļumā (kā tas bija, piemēram, Džonijam Kešam). Dimitera albums liek aizdomāties, ka viņam par labu nāktu kas pilnīgi pretējs. Lipīgās melodijas un šur tur vairāk uz atskaņām, nekā uz vēstījumu orientēts teksts parāda potenciālu atstāt pašizvēlēto vientuļā barda alu un doties pie plašākas publikas. Tas viņam neprasītu atteikties no sevis dziesmu rakstīšanā, toties ļautu izmantot iespēju, kurai viņš ir gatavs. Varu tikai iedomāties, kāds spēks izlauztos, ja tanī pašā «The Doors ir vaļā» būtu dzirdams nevis viens pats Dimiters ar ģitāru un datora radīto fonogrammu, bet gan īsta rokgrupa.

Ir mākslas darbi, pēc kuru novērtēšanas tu nodomā «Es gan tā nemāku», un noskumsti par to. Savukārt šis albums pēc atskārsmes «Es gan tā nemāku» liek nevis noskumt, bet gan iedvesmo uz radošumu.



— Janks

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Trīs atsauksmes

Man gan patīk tas vienkāršums. Bija viņam viens albums, kur visas dziesmas bija kaut kāda elektronika/sintezatori, manuprāt — vājākais. Neesmu gan dzirdējis, kā viņš izklausās “īstā rokgrupā”, bet domāju, ka sirsnīgā vienkāršība viņam jebkurā gadījumā piestāv labāk.

man arī dikti patīk, it sevišķi mani nedaudz aizķēra tas montētais tituldziesmas video ar kameni burkā. nez, raisīja kaut kādas sajūtas.

Modus Operandi, es arī neesmu dzirdējis, kā viņš skanētu ar īstu grupu, bet šis albums radīja vēlēšanos to dzirdēt. Dimiters varētu paeksperimentēt, teiksim, Marka Noflera lauciņā.

Uzsvars ir uz “eksperimentēt”, jo sliktākais, ko mūziķis var darīt, ir visu mūžu strādāt vienā stilā un ar vienu skanējumu. Tas mazāk attiecas uz bardiem, bet man šķiet visai šausmīgi, ka, teiksim, AC/DC visu savu karjeru raujas vaiga sviedros, ražojot vienu albumu pēc otra, bet, kad cilvēks mājā atnāk pie disku plaukta un paskatās, ko gribētu šodien no šiem paklausīties, viņš nezina, jo tas viss skan garlaicīgi vienādi.



Meklēšana

Šī diena

  • Margots, Igors, Ingvars

pēdējās atsauksmes

  • Viktors: Ka man nav ko darīt man nužna palīdzīb matenē
  • Edijs: Ja mums ir foto un video materiāli, kur redzams, kā Koperfīlds pazudina brīvības statuju, ko tad tas …
  • Vitolds: Viena no skaistākajām vietām Latvijā!
  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Qeg
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velams no valmi…

izvēlēts raksts

Interesanta parādība Sviesta cibā — kopienas unsend un lovesux. Lielisks realitātes šovs ciniķiem, lai rastu pamatojumu sentimenta izsīkumam, un vienlaikus arī veldze prātiem, kam nav neviena, kam savu sāpi pastāstīt. Galvenais, lai kāds izlasa. Lai nezina, kas raksta, bet vienkārši izlasa. Iedomājoties par to, cik īsts tas viss varētu būt, sāku saprast, cik brīnišķīgā pasaulē mēs dzīvojam. Kas tikai viss nevar notikt un ko tikai nevar pieredzēt. Tanī pašā laikā — nav taču nekā jauna. Vien pilnas iespējas dažādu konstrukciju radīšanai.

To, ka šajās kopienās acīmredzot raksta tieši (un tikai) sievietes/meitenes, varētu dēvēt par Latvijas statistikas izpausmi — sievietes pašnāvību visbiežāk izdara tieši nelaimīgas mīlestības dēļ. Vīrieši par lauztu sirdu cibā negaudo, jo viņi mirst, nespējot tikt galā ar dažādām atkarībām. Taču adiktu kopienu Sviesta cibā velti meklēt — vīrieši neraud, un, ja arī raud, bēdās nedalās.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu tainted love »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas